Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Marīna

Indekss Marīna

Jans Porselliss, "Holandiešu kuģi viesuļvētrā" (1620), marīna. Londona, Grīnvičas Nacionālais Jūras muzejs Ivans Aivazovskis, "Kauja pie Pilosas" (1848), marīna, Feodosija, I.Aivazovska gleznu galerija. Aleksandrs Zviedrs, "Okeāna regate" (1981), marīna, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Marīna (no — 'jūras') ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs mākslas darbs, kas atveido jūras ainavu vai ar to saistītus motīvus.

42 attiecības: Ainava (žanrs), Angļu valoda, Anglija, Ķīna, Bruno Aide, Cilvēks, Eduards Kalniņš (gleznotājs), Feodosija, Francija, Glezniecība, Herberts Siliņš, Holande, Ivans Aivazovskis, Janis Rozentāls, Jānis Brekte, Jānis Gailis, Jānis Osis, Jūlijs Feders, Jūra, Kārlis Sūniņš, Krievija, Kuģis, Laimdonis Grasmanis, Laiva, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Londona, Osta, Pauls Duškins, Romis Bēms, Senā Ēģipte, Senā Grieķija, Senā Roma, Tēlotāja māksla, Uldis Zemzaris, Valdis Kalnroze, Vācija, Vilhelms Purvītis, Zvejošana, Zviedru valoda, 1620. gads, 1848. gads, 1981. gads.

Ainava (žanrs)

eļļa, audekls, Rīga, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs eļļa, audekls, 96,5 x 117,5 cm, Hāga, Mauritsheisa. eļļa, audekls, 139 x 213cm, Maskava, Tretjakova galerija. eļļa, audekls, 1,18 x 1,60m, Parīze, Luvra eļļa, audekls, 28,2 x 22,5cm, Minhene, Minhenes Vecā pinakotēka. Ainava jeb peizāža ir tēlotājmākslas žanrs vai atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

Jaunums!!: Marīna un Ainava (žanrs) · Redzēt vairāk »

Angļu valoda

Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.

Jaunums!!: Marīna un Angļu valoda · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: Marīna un Anglija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: Marīna un Ķīna · Redzēt vairāk »

Bruno Aide

Bruno Aide (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs — marīnists.

Jaunums!!: Marīna un Bruno Aide · Redzēt vairāk »

Cilvēks

Cilvēks, precīzāk saprātīgais cilvēks (Homo sapiens), ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, un kam piemīt saprāts un apziņa.

Jaunums!!: Marīna un Cilvēks · Redzēt vairāk »

Eduards Kalniņš (gleznotājs)

Eduards Kalniņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, spilgtākais latviešu marīnists, ilglaicīgs pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieku biedrības "Sadarbs" un Latvju mākslinieku biedrības biedrs.

Jaunums!!: Marīna un Eduards Kalniņš (gleznotājs) · Redzēt vairāk »

Feodosija

Feodosija vai Kefe ir sena pilsēta Ukrainas dienvidos, Krimas Autonomajā Republikā.

Jaunums!!: Marīna un Feodosija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: Marīna un Francija · Redzēt vairāk »

Glezniecība

Leonardo da Vinči. "Mona Liza", viena no pazīstamākajām gleznām. Portrets. Eļļas krāsu tehnika. Džovanna Garzonī. Klusā daba ar citronu bļodu. Tempera. Brunhilde Maijere "Frauenburga". Pilsētas ainava. Akvareļa tehnika. Augusts Holmbergs "Divi kakadū" Animālistikas žanrs. Pastelis. Glezniecība ir tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli ar krāsu, līniju un gaismēnu palīdzību tiek atveidoti uz plaknēm, kas var būt, piemēram, papīrs, audums, kartons, koks vai sienas apmetums.

Jaunums!!: Marīna un Glezniecība · Redzēt vairāk »

Herberts Siliņš

Herberts Ernests Siliņš (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Marīna un Herberts Siliņš · Redzēt vairāk »

Holande

Ziemeļholandes un Dienvidholandes provinces Nīderlandes kartē Holande ir ģeogrāfisks reģions Nīderlandes rietumos.

Jaunums!!: Marīna un Holande · Redzēt vairāk »

Ivans Aivazovskis

Ivans Aivazovskis, īstajā vārdā Ovaness Aivazjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes Krievijas Impērijas gleznotājs — marīnists, uzgleznojis apmēram 6000 darbu.

Jaunums!!: Marīna un Ivans Aivazovskis · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: Marīna un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Jānis Brekte

Jānis Brekte (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs — akvarelists.

Jaunums!!: Marīna un Jānis Brekte · Redzēt vairāk »

Jānis Gailis

Jānis Gailis (—) bija latviešu gleznotājs ainavists, marīnists, gleznotāja Vilhelma Purvīša audzēknis, Rēzeknes mākslinieku kopas biedrs.

Jaunums!!: Marīna un Jānis Gailis · Redzēt vairāk »

Jānis Osis

Jānis Osis (dzimis Rīgā, miris turpat) bija latviešu teātra un kino aktieris un režisors.

Jaunums!!: Marīna un Jānis Osis · Redzēt vairāk »

Jūlijs Feders

Jūlijs Voldemārs Feders (1838—1909) bija latviešu gleznotājs, spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.

Jaunums!!: Marīna un Jūlijs Feders · Redzēt vairāk »

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Jaunums!!: Marīna un Jūra · Redzēt vairāk »

Kārlis Sūniņš

Kārlis Sūniņš (—) bija latviešu gleznotājs, viens no latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem pēc Otrā pasaules kara.

Jaunums!!: Marīna un Kārlis Sūniņš · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: Marīna un Krievija · Redzēt vairāk »

Kuģis

ostā 1976. gadā Kuģis ir samērā liels ūdens transportlīdzeklis — peldoša inženiertehniska būve, kas var būt paredzēta kā transporta, tā arī citām (rūpnieciskām, militārām, zinātniskām, sporta) vajadzībām.

Jaunums!!: Marīna un Kuģis · Redzēt vairāk »

Laimdonis Grasmanis

Laimdonis Grasmanis (dzimis Krievijā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu skatuves glezniecības meistariem.

Jaunums!!: Marīna un Laimdonis Grasmanis · Redzēt vairāk »

Laiva

Zvejnieks laivā Keralas štatā, Indijā Laiva ir neliels, iegarens ūdens transportlīdzeklis, parasti bez klāja vai daļēji pārklāts, ar sānu malām un dibenu.

Jaunums!!: Marīna un Laiva · Redzēt vairāk »

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu.

Jaunums!!: Marīna un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: Marīna un Londona · Redzēt vairāk »

Osta

Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.

Jaunums!!: Marīna un Osta · Redzēt vairāk »

Pauls Duškins

Pauls Duškins (no 1993. gada saukts Pauls Kalējs) (dzimis Adulienas pagastā, miris) bija Latvijas grafiķis un akvarelists, sava laika autoritāte grafiķu vidū.

Jaunums!!: Marīna un Pauls Duškins · Redzēt vairāk »

Romis Bēms

Romis Bēms (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas gleznotājs un mākslas zinātnieks.

Jaunums!!: Marīna un Romis Bēms · Redzēt vairāk »

Senā Ēģipte

Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.

Jaunums!!: Marīna un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »

Senā Grieķija

Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.

Jaunums!!: Marīna un Senā Grieķija · Redzēt vairāk »

Senā Roma

Bizantijas impērija Senā Roma bija Seno laiku valsts, kas radās aptuveni 10.

Jaunums!!: Marīna un Senā Roma · Redzēt vairāk »

Tēlotāja māksla

Pie tēlotājas mākslas pieder mākslas žanri, kur radītos darbus var novērtēt, vizuāli aplūkojot to skaistumu Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos — telpā vai plaknē.

Jaunums!!: Marīna un Tēlotāja māksla · Redzēt vairāk »

Uldis Zemzaris

Uldis Zemzaris (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs un rakstnieks.

Jaunums!!: Marīna un Uldis Zemzaris · Redzēt vairāk »

Valdis Kalnroze

Valdis Kalnroze (līdz 1961. gadam Voldemārs Rozenbergs, —) bija latviešu gleznotājs, smalks tonālās glezniecības meistars.

Jaunums!!: Marīna un Valdis Kalnroze · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Marīna un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilhelms Purvītis

Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Jaunums!!: Marīna un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »

Zvejošana

Zivju zvejošana ar tīkliem Meksikā Zvejošana jeb zveja ir zivju ķeršana, ko veic ar īpašiem rīkiem.

Jaunums!!: Marīna un Zvejošana · Redzēt vairāk »

Zviedru valoda

Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Jaunums!!: Marīna un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »

1620. gads

1620.

Jaunums!!: Marīna un 1620. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: Marīna un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: Marīna un 1981. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Marīnists.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »