Satura rādītājs
25 attiecības: Ņasviža, Baltā Krievzeme, Baltkrievija, Baltkrievijas PSR, Baranaviči, Brestas apgabals, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Grodņa, Grodņas apgabals, Kijivas Krievzeme, Krievijas Impērija, Lietuvas lielkņaziste, Minskas apgabals, Navahrudaka, Padomju Savienība, Poļu—padomju karš, Polija, Polijas kampaņa, Polijas—Lietuvas ūnija, Polockas kņaziste, Rīgas miera līgums, Sloņima, Slucka (pilsēta), Vavkaviska, Volīnija.
Ņasviža
Ņasviža jeb Ņesviža ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Ņasvižas rajona centrs.
Skatīt Melnā Krievzeme un Ņasviža
Baltā Krievzeme
Baltās Krievzemes lokalizācija Polijas dalīšanas laikā (1772, 1793, 1795) Baltā Krievzeme ir vēsturisks apzīmējums tagadējās Baltkrievijas teritorijas.
Skatīt Melnā Krievzeme un Baltā Krievzeme
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Melnā Krievzeme un Baltkrievija
Baltkrievijas PSR
Baltkrievijas PSR bija 1919.
Skatīt Melnā Krievzeme un Baltkrievijas PSR
Baranaviči
Baranaviči jeb Baranoviči ir apgabala pakļautības pilsēta Baltkrievijas rietumos, Brestas apgabalā, Baranaviču rajona administratīvais centrs.
Skatīt Melnā Krievzeme un Baranaviči
Brestas apgabals
Brestas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Melnā Krievzeme un Brestas apgabals
Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Galīcijas-Volīnijas kņaziste (senkrievu: Князьство Галичьскоє и Волыньскоє), kopš 1253.
Skatīt Melnā Krievzeme un Galīcijas-Volīnijas kņaziste
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Skatīt Melnā Krievzeme un Grodņa
Grodņas apgabals
Grodņas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Melnā Krievzeme un Grodņas apgabals
Kijivas Krievzeme
Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.
Skatīt Melnā Krievzeme un Kijivas Krievzeme
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Melnā Krievzeme un Krievijas Impērija
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Melnā Krievzeme un Lietuvas lielkņaziste
Minskas apgabals
Minskas apgabals ir viens no Baltkrievijas apgabaliem.
Skatīt Melnā Krievzeme un Minskas apgabals
Navahrudaka
Navahrudaka jeb Navahradaka (Наваградак,, burtiski — 'jaunā pilsētiņa') ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz austrumiem no Grodņas.
Skatīt Melnā Krievzeme un Navahrudaka
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Skatīt Melnā Krievzeme un Padomju Savienība
Poļu—padomju karš
Intermarium) projektā Kijivā 1920. gada 7. maijā Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja (1920) kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība KPFSR propagandas plakāts "Ar ko beigsies panu afēra". Uzraksts uz karoga: "Lai dzīvo Padomju Polija" Polijas propagandas plakāts "Ei! Poļi, uz durkļiem!!" Ļ.
Skatīt Melnā Krievzeme un Poļu—padomju karš
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Skatīt Melnā Krievzeme un Polija
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Skatīt Melnā Krievzeme un Polijas kampaņa
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Melnā Krievzeme un Polijas—Lietuvas ūnija
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Skatīt Melnā Krievzeme un Polockas kņaziste
Rīgas miera līgums
Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.
Skatīt Melnā Krievzeme un Rīgas miera līgums
Sloņima
Sloņima ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidaustrumiem no Grodņas pie Isas upes ietekas Ščarā.
Skatīt Melnā Krievzeme un Sloņima
Slucka (pilsēta)
Slucka ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Sluckas rajona centrs pie Slučas upes.
Skatīt Melnā Krievzeme un Slucka (pilsēta)
Vavkaviska
Vavkaviska jeb Volkoviska ir pilsēta Baltkrievijas rietumos uz dienvidiem no Grodņas.
Skatīt Melnā Krievzeme un Vavkaviska
Volīnija
Volīnija ir vēsturisks novads Austrumeiropā, kura kādreizējās teritorijās šobrīd atrodas Ukrainas Volīnijas apgabals, Rivnes apgabals, daļēji Žitomiras apgabals, Ternopiļas apgabals, Hmeļnickas apgabals, kā arī Polijas Ļubļinas vojevodistes austrumu daļa.
Skatīt Melnā Krievzeme un Volīnija