Ātrāk nekā pārlūku!
20 attiecības: Autokrātija, Baltā kustība, Boļševiki, Februāra revolūcija, Krievijas Impērija, Krievijas Pagaidu valdība, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas—Ukrainas karš, Krievu nacionālisms, Krievu valoda, Labēja politika, Monarhisms, Nacionālisms, Odesa, Oktobra revolūcija, Pareizticība, PSRS sabrukums, Separātisms, Ukraiņi, 1905. gada revolūcija.
Autokrātija
Autokrātija ir pārvaldes vai valdīšanas forma, kurā vienam cilvēkam valstī ir neierobežota augstākā vara — patvaldība.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Autokrātija · Redzēt vairāk »
Baltā kustība
Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju Baltā kustība (tāpat tiek izmantoti nosaukumi Baltā gvarde, Baltā lieta, Baltā ideja bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura gan politiski, gan militāri apvienoja pret boļševikiem noskaņotus cilvēkus laikā no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā. Šajā kustībā iekļāvās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā lielu nozīmi Baltās kustības karaspēkā spēlēja bijušie Krievijas Impērijas armijas virsnieki. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus. Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievzemes vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Baltā kustība · Redzēt vairāk »
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Boļševiki · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »
Krievijas Pagaidu valdība
Pirmās Krievijas Pagaidu valdības locekļi (1917. gada marts). Krievijas Pagaidu valdība bija pirmā demokrātiskā valdība Krievijas Impērijas un Krievijas Republikas vēsturē, kas pastāvēja no 1917.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »
Krievijas pilsoņu karš
deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Krievijas—Ukrainas karš
Krievijas—Ukrainas karš ir bruņots konflikts starp Krievijas Federācijas un tās atbalstītajiem prokrievisko separātistu spēkiem un Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, kas sākās 2014.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievijas—Ukrainas karš · Redzēt vairāk »
Krievu nacionālisms
Krievijas Impērijas karogs, ko bieži izmanto krievu nacionālisti. Krievu nacionālisms (krievu: Русский национализм) ir politiska ideoloģija, nacionālisma paveids, kura galvenais jēdziens ir krievu tauta.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievu nacionālisms · Redzēt vairāk »
Krievu valoda
Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Krievu valoda · Redzēt vairāk »
Labēja politika
Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Labēja politika · Redzēt vairāk »
Monarhisms
Monarhisms ir politisks virziens, kustība, kas aizstāv monarhiju kā valsts pārvaldes formu, un darbojas, lai nodibinātu, restaurētu to vai arī nosargātu tās pastāvēšanu attiecīgajā valstī.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Monarhisms · Redzēt vairāk »
Nacionālisms
Polijas-Lietuvas ūnijas kaujinieki 1621. gadā aizstāv savu karogu. 19. gadsimta glezna. Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Nacionālisms · Redzēt vairāk »
Odesa
Odesa ir pilsēta Ukrainas dienvidrietumos pie Melnās jūras, apgabala centrs.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Odesa · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Pareizticība · Redzēt vairāk »
PSRS sabrukums
Belovežas vienošanās parakstīšana 1991. gada 8. decembrī. PSRS sabrukums bija pakāpeniska Padomju Savienības likvidēšanās, kas sākās 1990.
Jaunums!!: Melnā sotņa un PSRS sabrukums · Redzēt vairāk »
Separātisms
Separātisms (— 'atdalīts, atsevišķs') ir cilvēku grupas vēlme nošķirties, norobežoties no pārējiem valsts iedzīvotājiem, lai iegūtu autonomiju, vai pat vēlme pilnībā atdalīties no valsts.
Jaunums!!: Melnā sotņa un Separātisms · Redzēt vairāk »
Ukraiņi
Ukraiņi ir austrumslāvu tauta un Ukrainas pamatiedzīvotāji (vairāk nekā 75% valsts iedzīvotāju).
Jaunums!!: Melnā sotņa un Ukraiņi · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija
1905. gada 17. oktobra manifesta atbalsta demonstrācija (Iļja Repins, 1911). 1905.
Jaunums!!: Melnā sotņa un 1905. gada revolūcija · Redzēt vairāk »
