Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Mežmuiža (muiža)

Indekss Mežmuiža (muiža)

Mežmuiža bija Jelgavas muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Augstkalnes ciemā.

Satura rādītājs

  1. 15 attiecības: Agrārā reforma Latvijā, Arhitektūras piemineklis, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Augstkalnes pagasts, Dobeles novads, Hāni, Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi, Klēts, Līveni, Luīze Šarlote no Brandenburgas, Neogotika, Oto Dīce, Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Roberts Sēlis, Sarkanā armija.

Agrārā reforma Latvijā

Agrārreforma Latvijā 1920.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Agrārā reforma Latvijā

Arhitektūras piemineklis

Arhitektūras pieminekļi ir būves ar zinātnisku, vēsturiski arhitektonisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Arhitektūras piemineklis

Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Augstkalne (Augstkalnes pagasts)

Augstkalnes pagasts

Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Augstkalnes pagasts

Dobeles novads

Dobeles novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Dobeles novads

Hāni

Baronu Hānu dzimtas ģerbonis (no "Baltisches Wappenbuch") Hānu dzimtmuižas — Pastendes muižas kungu māja Hāniem piederošā Lindes muiža Lielplatones muižas kungu māja (20. gadsimta sākums). Hāni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas bija ieceļojusi Livonijā 14.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Hāni

Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi

Jelgavas apriņķa karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1929). Zaļās muižas kungu māja Zaļeniekos (''Schloss Grünhof'', 1917). Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi ir viens no avotiem Jelgavas apriņķa un Latvijas vēstures izziņai.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi

Klēts

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā Klēts latviešu tradicionālajā viensētā ir savrupi celta ēka lielākoties pārtikas un ikdienā nelietojamā apģērba uzglabāšanai, tomēr klētī mēdza glabāt arī dažādas citas mantas.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Klēts

Līveni

Līvenu dzimtas ģerbonis (no ''Baltisches Wappenbuch'', 1882). Līveni, līdz 17.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Līveni

Luīze Šarlote no Brandenburgas

Luīze Šarlote no Brandenburgas (dzimusi Berlīnē, mirusi Mītavā) bija Brandenburgas markgrāfiene, Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Luīze Šarlote no Brandenburgas

Neogotika

Vestminsteras pils ir spilgts neogotikas piemērs Neogotika, arī Viktoriāņu gotika, ir arhitektūras stila periods, kurš aizsākās 19.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Neogotika

Oto Dīce

Oto Dīce (dzimis, miris) bija Saksijā dzimis arhitekts, kurš projektēja Rīgas Bulvāru loku un daudzas Kurzemes guberņas celtnes.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Oto Dīce

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene (vācu Elisabeth Magdalena von Pommern, 1580–1649) bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Roberts Sēlis

Roberts Sēlis (1884—1975) bija latviešu rakstnieks.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Roberts Sēlis

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Skatīt Mežmuiža (muiža) un Sarkanā armija

Zināms kā Mežmuiža (pils).