Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Azerbaidžāna, Brazīlija, Brīvā cīņa, Bulgāri, Cīņas sports, Cīņas sports 2019. gada Eiropas spēlēs, Eiropas čempionāts cīņas sportā, Eiropas spēles, Elifa Žale Ješilirmaka, Elisa Manolova, Franči, Greisa Bullena, Hanuma Veļijeva, Irina Kuračkina, Irina Ringača, Itālija, Kaspijska, Krievijas Olimpiskā komiteja, Minska, Norvēģi, Poļi, Rīga, Tokija, Turcija, Vantā, Vācija, 2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, 2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, 2016. gada vasaras olimpiskās spēles, 2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, 2019. gada Eiropas spēles, 2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, 2023. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā, 2028. gada vasaras olimpiskās spēles.
Azerbaidžāna
Azerbaidžāna, oficiāli Azerbaidžānas Republika (Azərbaycan Respublikası) ir valsts Aizkaukāza austrumu daļā un tā aizņem teritoriju uz dienvidiem no Kaukāza kalniem.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Azerbaidžāna · Redzēt vairāk »
Brazīlija
Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Brazīlija · Redzēt vairāk »
Brīvā cīņa
Brīvā cīņa ir cīņas sporta veids.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Brīvā cīņa · Redzēt vairāk »
Bulgāri
Bulgāri ir Bulgārijas valsts nācija, lielākas bulgāru kopienas dzīvo arī Ukrainā, Moldovā un Grieķijā, kopējais skaits pasaulē ir apmēram 7 miljoni.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Bulgāri · Redzēt vairāk »
Cīņas sports
Grieķu-romiešu cīņa Cīkstēšanās ir cīņa starp diviem neapbruņotiem sportistiem, kurā tiek izmantota noteikta tehnika, lai gūtu uzvaru.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Cīņas sports · Redzēt vairāk »
Cīņas sports 2019. gada Eiropas spēlēs
Cīņas sports 2019.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Cīņas sports 2019. gada Eiropas spēlēs · Redzēt vairāk »
Eiropas čempionāts cīņas sportā
Eiropas čempionāts cīņas sportā ir Eiropas amatieru sacensības cīņas sportā, kuras organizē Starptautiskā cīņas federācija (UWW).
Jaunums!!: Mimi Hristova un Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
Eiropas spēles
Eiropas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kurās piedalās sportisti no Eiropas valstīm.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Eiropas spēles · Redzēt vairāk »
Elifa Žale Ješilirmaka
Jūlija Rekvava (dzimusi), no 2011.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Elifa Žale Ješilirmaka · Redzēt vairāk »
Elisa Manolova
Elisa Manolova (dzimusi) ir Bulgārijas izcelsmes Azerbaidžānas brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione, Pasaules un Eiropas čempionātu medaļniece, 2017.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Elisa Manolova · Redzēt vairāk »
Franči
Franči Franči, vienskaitlī francūzis vai francūziete, ir Francijas iedzīvotāji un pilsoņi, kā arī tie pilsoņi, kuri dzīvo ārpus Francijas teritorijas.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Franči · Redzēt vairāk »
Greisa Bullena
Greisa Bullena (dzimusi) ir sudāniešu izcelsmes Norvēģijas brīvā stila cīkstone, Eiropas čempione.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Greisa Bullena · Redzēt vairāk »
Hanuma Veļijeva
Hanuma Veļijeva (dzimusi) ir azerbaidžāņu izcelsmes Krievijas brīvā stila cīkstone, 2020. gada Eiropas čempione, 2021. gada pasaules čempionāta bronzas medaļniece, Krievijas čempionātu uzvarētāja un godalgoto vietu ieguvēja, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībniece, Krievijas starptautiskās klases sporta meistare.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Hanuma Veļijeva · Redzēt vairāk »
Irina Kuračkina
Irina Kuračkina (dzimusi) ir baltkrievu brīvā stila cīkstone, 2020. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja, Pasaules čempionātu medaļniece, 2015. gada Eiropas spēļu čempione, divkārtējā Eiropas čempione un Eiropas čempionātu medaļniece.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Irina Kuračkina · Redzēt vairāk »
Irina Ringača
Irina Ringača (dzimusi) ir Moldovas brīvā stila cīkstone, Pasaules un Eiropas čempione.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Irina Ringača · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Itālija · Redzēt vairāk »
Kaspijska
Kaspijska ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Kaspijska · Redzēt vairāk »
Krievijas Olimpiskā komiteja
Krievijas Olimpiskās komitejas galvenā mītne Maskavā. Krievijas Olimpiskā komiteja, pilnais nosaukums Viskrievijas apvienotā sociālā savienība “Krievijas Olimpiskā komiteja” (abreviatūra:OKR), ir Nacionālā Olimpiskā komiteja, kas pārstāv Krievijas sportistus starptautiskajās sacensībās.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Krievijas Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Minska
Minska (agrāk Менск) ir Baltkrievijas lielākā pilsētā un tās galvaspilsēta, kā arī vienīgā apgabala līmeņa pilsēta valstī.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Minska · Redzēt vairāk »
Norvēģi
Norvēģi ir viena no Eiropas nācijām, Norvēģijas pamatiedzīvotāji (86%).
Jaunums!!: Mimi Hristova un Norvēģi · Redzēt vairāk »
Poļi
Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Poļi · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Rīga · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Tokija · Redzēt vairāk »
Turcija
Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Turcija · Redzēt vairāk »
Vantā
Vantā ir Somijas ceturtā lielākā pilsēta.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Vantā · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mimi Hristova un Vācija · Redzēt vairāk »
2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā
Sacensību vieta 2014.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā
Sacensību vieta "Arēna Rīga" 2016.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
2016. gada vasaras olimpiskās spēles
2016.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2016. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā
2018.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
2019. gada Eiropas spēles
2019.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2019. gada Eiropas spēles · Redzēt vairāk »
2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā
2020.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2020. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
2023. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā
2023.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2023. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā · Redzēt vairāk »
2028. gada vasaras olimpiskās spēles
2028.
Jaunums!!: Mimi Hristova un 2028. gada vasaras olimpiskās spēles · Redzēt vairāk »
