Satura rādītājs
50 attiecības: Astiki, Baltkrievija, Hilzeni, Hodkeviči, Krievijas Impērija, Lietuvas lielkņaziste, Otrais Ziemeļu karš, Plāteri, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Sapjehas, Tīzenhauzeni, Tiškeviči, Varšava, 1566. gads, 1578. gads, 1593. gads, 1595. gads, 1596. gads, 1599. gads, 1605. gads, 1611. gads, 1614. gads, 1617. gads, 1621. gads, 1626. gads, 1627. gads, 1636. gads, 1639. gads, 1643. gads, 1647. gads, 1650. gads, 1659. gads, 1672. gads, 1681. gads, 1685. gads, 1698. gads, 1713. gads, 1730. gads, 1731. gads, 1732. gads, 1735. gads, 1737. gads, 1742. gads, 1750. gads, 1758. gads, 1770. gads, 1786. gads, 1788. gads, 1793. gads.
Astiki
Astiki ir ciems Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Astiki
Baltkrievija
Baltkrievijas nacionālais karogs, ko 1995. gada referenduma rezultātā aizstāja ar modificētu Baltkrievijas PSR karogu Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Baltkrievija
Hilzeni
Hilzenu dzimtas ģerbonis Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741) Hilzeni ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Hilzeni
Hodkeviči
Hodkeviču dzimtas ģerbonis Hodkeviči jeb Kotkieviči bija Lietuvas lielkņazistes dzimta.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Hodkeviči
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Krievijas Impērija
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Lietuvas lielkņaziste
Otrais Ziemeļu karš
Otrais Ziemeļu karš jeb Otrais poļu—zviedru karš (1655—1661), dažādos avotos bieži saukts arī par Pirmo Ziemeļu karu, bija atkārtots Polijas—Lietuvas kopvalsts, Zviedrijas un Krievijas karš par Livonijas mantojumu.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Otrais Ziemeļu karš
Plāteri
Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles, pēc 1803.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Plāteri
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas
Sapjehas
Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis. Sapjehas jeb Sapegas bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Sapjehas
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Tīzenhauzeni
Tiškeviči
Tiškeviču dzimtas ģerbonis "Ļeļiva". Tiškeviči bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta, kas pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts dibināšanas 1569.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Tiškeviči
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
Skatīt Mscislavas vaivadija un Varšava
1566. gads
1566.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1566. gads
1578. gads
1578.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1578. gads
1593. gads
1593.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1593. gads
1595. gads
1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1595. gads
1596. gads
1596.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1596. gads
1599. gads
1599.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1599. gads
1605. gads
1605.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1605. gads
1611. gads
1611.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1611. gads
1614. gads
1614.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1614. gads
1617. gads
1617.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1617. gads
1621. gads
1621.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1621. gads
1626. gads
1626.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1626. gads
1627. gads
1627.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1627. gads
1636. gads
1636.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1636. gads
1639. gads
1639.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1639. gads
1643. gads
1643.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1643. gads
1647. gads
1647 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1647. gads
1650. gads
1650.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1650. gads
1659. gads
1659.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1659. gads
1672. gads
1672.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1672. gads
1681. gads
1681.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1681. gads
1685. gads
1685.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1685. gads
1698. gads
1698.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1698. gads
1713. gads
1713.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1713. gads
1730. gads
1730.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1730. gads
1731. gads
1731.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1731. gads
1732. gads
1732.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1732. gads
1735. gads
1735.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1735. gads
1737. gads
1737.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1737. gads
1742. gads
1742.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1742. gads
1750. gads
1750.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1750. gads
1758. gads
1758.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1758. gads
1770. gads
1770.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1770. gads
1786. gads
1786.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1786. gads
1788. gads
1788.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1788. gads
1793. gads
1793.
Skatīt Mscislavas vaivadija un 1793. gads