Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Nacionālā Satversmes sapulce

Indekss Nacionālā Satversmes sapulce

Satversmes sapulces ģerbonis ar devīzi "Likums un karalis". Satversmes sapulces darba zāle, bijusī manēža Jaunie Francijas departamenti 300 livru asignāts Nacionālā Satversmes sapulce (franču: Assemblée nationale constituante) bija Franču revolūcijas pirmā posma augstākais likumdevēja orgāns, kas izveidojās 1789.

14 attiecības: Ģenerālštati (1789), Žaks Nekērs, Žans Pols Marats, Žoržs Dantons, Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija, Cunfte, Feodālisms, Franču revolūcija, Francijas Likumdošanas sapulce, Luijs XVI, Maksimiljēns Robespjērs, Panteons (Parīze), Parīze, Versaļas pils.

Ģenerālštati (1789)

Ģenerālštatu sanākšana, 1789. gada 5. maijs Ģenerālštatu atklāšana Žaka Luija Davida skicē "Zvērests bumbotavā" Ģenerālštati bija kārtu pārstāvniecības sapulce Francijas karalistē, kas 1789.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Ģenerālštati (1789) · Redzēt vairāk »

Žaks Nekērs

Žaks Nekērs (dzimis, miris) bija Ženēvā dzimis Francijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Žaks Nekērs · Redzēt vairāk »

Žans Pols Marats

Žans Pols Marats (dzimis, miris) bija franču žurnālists, politiķis, ārsts, zinātnieks.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Žans Pols Marats · Redzēt vairāk »

Žoržs Dantons

Žoržs Žaks Dantons ( —) bija viens no Franču revolūcijas līderiem.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Žoržs Dantons · Redzēt vairāk »

Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija ir konstitucionāls akts, kurā apkopoti liberālās demokrātijas galvenie elementi.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija · Redzēt vairāk »

Cunfte

Cunftes (senaugšvācu: zumft, vidusaugšvācu: zunft — 'apvienība', no zusammenkunft) bija amatnieku biedrības, kas radās viduslaiku Eiropā kā aroda biedrības ar reliģisku brālību raksturu un vēlāk pārtapa amatnieku korporācijās.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Cunfte · Redzēt vairāk »

Feodālisms

Francija 15. gadsimta beigās Feodālisms bija sabiedriska iekārta viduslaiku Rietumeiropā, kas balstījās uz feodālām politiskām, ekonomiskām un militārām attiecībām starp šīs sabiedrības locekļiem.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Feodālisms · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Francijas Likumdošanas sapulce

Sapulces darba vieta, manēžas zāle Deputātu dalījums žirondistos, centrā un fejonos Briso Luijs XVI 20. jūnijā spiests iedzert uz nācijas veselību Tiljerī pils ieņemšana Francijas Likumdošanas sapulce (franču: l’Assemblée nationale législative), darbojās no 1791.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Francijas Likumdošanas sapulce · Redzēt vairāk »

Luijs XVI

Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Luijs XVI · Redzēt vairāk »

Maksimiljēns Robespjērs

Maksimiljēns Fransuā Marī Isidore de Robespjērs ( —) bija viena no ievērojamākajām un ietekmīgākajām Franču revolūcijas personībām.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Maksimiljēns Robespjērs · Redzēt vairāk »

Panteons (Parīze)

Panteons ir ēka Parīzē, Francijā.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Panteons (Parīze) · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Parīze · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: Nacionālā Satversmes sapulce un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »