7 attiecības: Auklas keramikas kultūra, Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, Kundas kultūra, Mezolīts, Neolīts, Osas apmetne, Zvidzes apmetne.
Auklas keramikas kultūra
Aptuvenais Auklas keramikas kultūras izplatības areāls 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Laivas cirvis no Gotlandes. Latvijā atrastie akmens cirvji Auklas keramikas bļodas no Dienvidzviedrijas. Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Auklas keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra
Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras (attēla augšdaļā "Comb Ceramic Pottery")un tās kaimiņu kultūru izplatība Eiropā neolīta laikmetā (4.—3. gadu tūkstotī p.m.ē.). Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4.—3.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra · Redzēt vairāk »
Kundas kultūra
Kundas kultūrai raksturīgie darbarīki. Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta (mezolīta) kultūra (8.-5. gadu tk. p.m.ē.) Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Kundas kultūra · Redzēt vairāk »
Mezolīts
Mezolīts ( — 'vidējais', λιθος — 'akmens') jeb vidējais akmens laikmets bija viens no aizvēstures posmiem, akmens laikmeta periods starp paleolītu un neolītu.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Mezolīts · Redzēt vairāk »
Neolīts
Neolīta laikmeta darbarīkiNeolīts (- jauns, lithos - akmens, jeb "Jaunais akmens laikmets"), reizēm saukts arī par vēlo vai vēlīno akmens laikmetu, ir akmens laikmeta pēdējais periods.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Neolīts · Redzēt vairāk »
Osas apmetne
Osas apmetne bija vēlā mezolīta, agrā un vidējā neolīta (5600. - 2300. gadu p.m.ē.) iedzīvotāju apdzīvota vieta Lubāna līdzenumā tagadējā Balvu novada (Lazdukalna pagasts) teritorijā.
Jaunums!!: Narvas kultūra un Osas apmetne · Redzēt vairāk »
Zvidzes apmetne
Zvidzes apmetne ir arheoloģijas piemineklis Lubāna līdzenumā Madonas novada teritorijā (Ošupes pagasta Smaudžos pie Plūdmaļu mājām).
Jaunums!!: Narvas kultūra un Zvidzes apmetne · Redzēt vairāk »