Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Neirozinātne

Indekss Neirozinātne

Neirozinātne (vai neirobioloģija) ir zinātnes nozare, kas pēta nervu sistēmu.

Satura rādītājs

  1. 14 attiecības: Anatomija, Apziņa, Atmiņa, Bioloģija, Citoloģija, Datorzinātne, Eriks Kandels, Fizioloģija, Mācīšanās, Molekulārā bioloģija, Neirons, Nervu sistēma, Uztvere, Uzvedība.

Anatomija

Cilvēka galvaskauss Anatomija (ánatomé — ‘uzšķēršana’) ir bioloģijas nozare par dažādu dzīvo organismu formu un uzbūvi.

Skatīt Neirozinātne un Anatomija

Apziņa

Apziņa ir augsti attīstītas matērijas — cilvēka smadzeņu īpašība, kas nodrošina spēju psiholoģiskā darbībā atspoguļot, proti, analizēt ārpasauli un pašam sevi, nošķirot savu "es" no ārējās vides un mērķtiecīgi iedarbojoties uz šo vidi un sevi.

Skatīt Neirozinātne un Apziņa

Atmiņa

Atmiņa ir centrālās nervu sistēmas process, kas nodrošina informācijas atcerēšanos, uzglabāšanu un reproducēšanu.

Skatīt Neirozinātne un Atmiņa

Bioloģija

Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki. Bioloģija ((bios) — ‘dzīvība’; λόγος (logos) — ‘jēdziens, zinātne’) ir dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī.

Skatīt Neirozinātne un Bioloģija

Citoloģija

Citoloģija (— 'šūna' + logos — 'mācība') ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvas šūnas, to uzbūvi, funkcijas, vairošanos, novecošanos un bojāeju.

Skatīt Neirozinātne un Citoloģija

Datorzinātne

algoritmu ar lietojumu datorsistēmās Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās.

Skatīt Neirozinātne un Datorzinātne

Eriks Kandels

Eriks Rihards Kandels (dzimis) ir Austrijas ebreju izcelsmes amerikāņu neiropsihiatrs, 2000.

Skatīt Neirozinātne un Eriks Kandels

Fizioloģija

Leonardo da Vinči "Vitrūvijas cilvēks" bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις — 'daba' un λόγος — 'mācība') ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus.

Skatīt Neirozinātne un Fizioloģija

Mācīšanās

Mācīšanās ir process, kurā cilvēks apgūst jaunas zināšanas un pieredzi.

Skatīt Neirozinātne un Mācīšanās

Molekulārā bioloģija

Molekulārā bioloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvības izpausmes un īpašības molekulārā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot olbaltumvielu un nukleīnskābju (DNS un RNS) savstarpējai mijiedarbībai.

Skatīt Neirozinātne un Molekulārā bioloģija

Neirons

zaļi fluorescējošā proteīna palīdzību iekrāsots peles galvas smadzeņu piramidālais neirons Neirons ((neuron) — 'dzīsla, nervs'; dažreiz tiek saukts arī par neirocītu vai nervu šūnu) ir nervu sistēmas pamatvienība, kas sastāv no šūnas ķermeņa un izaugumiem un vada nervu impulsus.

Skatīt Neirozinātne un Neirons

Nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.

Skatīt Neirozinātne un Nervu sistēma

Uztvere

Uztvere ir procesu kopums, ar kuru palīdzību cilvēks atpazīst, organizē, kā arī piešķir jēgu reakcijām uz vides stimuliem.

Skatīt Neirozinātne un Uztvere

Uzvedība

Uzvedība jeb izturēšanās ir saistīta ar organisma kustību un reakciju uz apkārtējo vidi.

Skatīt Neirozinātne un Uzvedība