Ātrāk nekā pārlūku!
25 attiecības: Aizkaukāzs, Anatolija, Arābi, Austrumromas impērija, Azerbaidžāņi, Azerbaidžāņu valoda, Baškīri, Centrālāzija, Gagauzi, Hazārija, Irāna, Islāms, Kazahi, Mongolija, Osmaņu dinastija, Pantjurkisms, Seldžuku dinastija, Stepe, Tatāri, Tjurki, Tjurku valstu organizācija, Turki, Turkmēņi, Turku valoda, Ziemeļkipra.
Aizkaukāzs
Dienvidkaukāza reģions Reģiona etnogrāfiskā karte, 1880 Kaukāza administratīvais dalījums, 1860 Aizkaukāzs jeb Dienvidkaukāzs ir politiski–ģeogrāfisks apzīmējums teritorijām uz dienvidiem no Lielā Kaukāza kalnu grēdas.
Jaunums!!: Oguzi un Aizkaukāzs · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: Oguzi un Anatolija · Redzēt vairāk »
Arābi
Arābi (al-ʿarab) ir semītu etniskā grupa, kas apdzīvo tā saucamo arābu pasauli, tas ir, Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku.
Jaunums!!: Oguzi un Arābi · Redzēt vairāk »
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Jaunums!!: Oguzi un Austrumromas impērija · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāņi
Azerbaidžāņi jeb azeri (Azərilər) ir tjurku tauta, kas galvenokārt apdzīvo Irānas ziemeļrietumus un Azerbaidžānu, kā arī nozīmīgas kopienas dzīvo Turcijā un Krievijā.
Jaunums!!: Oguzi un Azerbaidžāņi · Redzēt vairāk »
Azerbaidžāņu valoda
Azerbaidžāņu valoda (saukta arī par azeru valodu vai azeri) ir tjurku saimes valoda, kurā runā vairāk kā 25—30 miljoni cilvēku galvenokārt Azerbaidžānā un Irānā, kā arī azerbaidžāņu diaspora kaimiņvalstīs Gruzijā, Krievijā, Turcijā, Irākā, Ukrainā.
Jaunums!!: Oguzi un Azerbaidžāņu valoda · Redzēt vairāk »
Baškīri
Baškīri (Başqorttar,, Baškiry) ir tjurku tauta, kas galvenokārt dzīvo Baškortostānā, starp Volgas upi un Urālu kalniem.
Jaunums!!: Oguzi un Baškīri · Redzēt vairāk »
Centrālāzija
Centrālāzijas atrašanās vieta pasaulē Centrālāzija ir liels sauszemes ieskauts reģions Āzijā.
Jaunums!!: Oguzi un Centrālāzija · Redzēt vairāk »
Gagauzi
Gagauzi (gagauzu: Gagauzlar) ir apmēram 240 000 cilvēku liela pie tjurku valodu saimes piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība.
Jaunums!!: Oguzi un Gagauzi · Redzēt vairāk »
Hazārija
Hazārija jeb Hazāru kaganāts bija hazāru valsts, kas no apmēram 650.
Jaunums!!: Oguzi un Hazārija · Redzēt vairāk »
Irāna
Irānas Islāma Republika, plāšāk zināma kā Irāna, ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.
Jaunums!!: Oguzi un Irāna · Redzēt vairāk »
Islāms
Islāms (IPA) ir monoteistiska reliģija un dzīvesveids, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā.
Jaunums!!: Oguzi un Islāms · Redzēt vairāk »
Kazahi
Kazahi ir tjurku tauta un Kazahstānas pamatiedzīvotāji, kā arī mazākumtautība atsevišķos citu valstu rajonos Centrālāzijas ziemeļos.
Jaunums!!: Oguzi un Kazahi · Redzēt vairāk »
Mongolija
Mongolija, oficiāli Mongolijas Valsts (mongoļu: Монгол Улс), ir valsts centrālajā un Austrumāzijā, robežojas ar Krievijas Federāciju un Ķīnas Tautas Republiku.
Jaunums!!: Oguzi un Mongolija · Redzēt vairāk »
Osmaņu dinastija
Mehmedam V. Osmaņu dinastija (arī Osmaņu impēriskais nams) bija Osmaņu impērijas valdnieki no 1281.
Jaunums!!: Oguzi un Osmaņu dinastija · Redzēt vairāk »
Pantjurkisms
Tjurku valodu izplatība mūsdienās Pantjurkisms ir politiska doktrīna, kas 1880.
Jaunums!!: Oguzi un Pantjurkisms · Redzēt vairāk »
Seldžuku dinastija
Divgalvainais ērglis, ko kā simbolu izmantojuši vairāki seldžuku valdnieki Seldžuku dinastija bija tjurku dinastija, kas valdīja vairākās Tuvo Austrumu valstīs.
Jaunums!!: Oguzi un Seldžuku dinastija · Redzēt vairāk »
Stepe
Patagonijas stepe (pampa) Stepes ir plaši bezmežu apgabali, kuros aug kaviļa, graudzāles, sīpolaugi un citi lakstaugi.
Jaunums!!: Oguzi un Stepe · Redzēt vairāk »
Tatāri
Tatāri (tatāru: Tatarlar vai Татарлар) ir tjurku tauta, kas kompakti dzīvo Krievijas Federācijas Tatarstānas (53,2 % no iedzīvotājiem) un Baškortostānas (25,4 % no iedzīvotājiem) republikās, bet izkaisīti arī citur Krievijas Federācijā, Uzbekistānā, Kazahstānā, Ukrainā, Kirgizstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Afganistānā.
Jaunums!!: Oguzi un Tatāri · Redzēt vairāk »
Tjurki
Tjurki, arī tirki ir valodas ziņā radniecīga tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u.c., kas runā tjurku valodās.
Jaunums!!: Oguzi un Tjurki · Redzēt vairāk »
Tjurku valstu organizācija
Tjurku valstu organizācija ir starptautiska organizācija, kas apvieno mūsdienu valstis ar mērķi panākt visaptverošu sadarbību starp tjurku tautām.
Jaunums!!: Oguzi un Tjurku valstu organizācija · Redzēt vairāk »
Turki
Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.
Jaunums!!: Oguzi un Turki · Redzēt vairāk »
Turkmēņi
Turkmēņi (turkmēņu: Türkmenler) ir viena no tjurku tautām un Turkmenistānas pamatiedzīvotāji, kā arī ievērojama minoritāte vairākās citās Centrālāzijas valstīs kā Afganistāna un Irāna.
Jaunums!!: Oguzi un Turkmēņi · Redzēt vairāk »
Turku valoda
Turku valoda (turku: Türkçe) ir valoda, ko prot vairāk nekā 63 miljoni cilvēku, (ap 50 miljoniem tā ir dzimtā valoda), kas padara to par lielāko tjurku valodu pēc pratēju skaita.
Jaunums!!: Oguzi un Turku valoda · Redzēt vairāk »
Ziemeļkipra
Nav apraksta.
Jaunums!!: Oguzi un Ziemeļkipra · Redzēt vairāk »
