Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Oolīti

Indekss Oolīti

Oolītu iezis. Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem).

Satura rādītājs

  1. 9 attiecības: Ala, Dzelzs, Ieži, Jūra, Kalcija karbonāts, Mangāns, Mikrometrs, Minerāls, Oksīdi.

Ala

Gūtmaņa ala Siguldā Acsibi ala Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.

Skatīt Oolīti un Ala

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Skatīt Oolīti un Dzelzs

Ieži

Ieži ir dabiskas izcelsmes minerālu sakopojumi, kas veido Zemes garozu (litosfēru un mantijas augšējo daļu).

Skatīt Oolīti un Ieži

Jūra

300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.

Skatīt Oolīti un Jūra

Kalcija karbonāts

Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela.

Skatīt Oolīti un Kalcija karbonāts

Mangāns

Mangāns ir ķīmiskais elements ar simbolu Mn un atomskaitli 25.

Skatīt Oolīti un Mangāns

Mikrometrs

Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.

Skatīt Oolīti un Mikrometrs

Minerāls

Dažādi minerāli Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra.

Skatīt Oolīti un Minerāls

Oksīdi

Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli.

Skatīt Oolīti un Oksīdi