Atvērt Google MapsSatura rādītājs
41 attiecības: Agora, Akropole, Apollons, Argolidas nome, Argosa, Atēnas, Austrumeiropas laiks, Austrumeiropas vasaras laiks, Austrumromas impērija, Bāka, Cietoksnis, Dionīss, Dorieši, Ejina, Epidaura, Grieķija, Jūliāns, Joniskais orderis, Kūrorts, Kristietība, Mikēnu civilizācija, Mols, Nauplija, Osta, Pagānisms, Pausanijs, Peloponēsa, Peloponēsas perifērija, Romas impērija, Saronikas līcis, Senā Grieķija, Senā Korinta, Villa, 1. gadsimts p.m.ē., 1970. gads, 1998. gads, 2. gadsimts, 2008. gads, 2015. gads, 4. gadsimts, 4. gadsimts p.m.ē..
Agora
Atēnu agoras vieta Agora bija tirgus laukums senās Grieķijas pilsētā, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm (kas pēc novadīšanas vietas arī saucās par agorām).
Skatīt Palea-Epidaura un Agora
Akropole
Atēnu akropole ir viena no slavenākajām akropolēm Akropole (— ‘augšējā pilsēta’) ir citadele Senās Grieķijas pilsētās.
Skatīt Palea-Epidaura un Akropole
Apollons
Apollons (Apóllōn) ir viens no divpadsmit Olimpa dieviem, mākslas aizbildnis sengrieķu mitoloģijā. Viņš ir Zeva un Lēto dēls, Artemīdas dvīņubrālis. Apollons ir pār daiļajām mākslām valdošo mūzu aizgādnis, dziedātāju un dzejnieku patrons. Sākotnēji ganāmpulku aizgādnis, pamazām viņš arvien vairāk kļuva par gaismas dievu, saules dievu.
Skatīt Palea-Epidaura un Apollons
Argolidas nome
Argolidas nome (gr. Νομός Αργολίδας) ir viena no Peloponēsas perifērijas nomēm, kas atrodas Peloponēsas pussalas ziemeļaustrumos.
Skatīt Palea-Epidaura un Argolidas nome
Argosa
Argosa (gr. Άργος) ir pilsēta Grieķijā.
Skatīt Palea-Epidaura un Argosa
Atēnas
Atēnas (sengrieķu: Ἀθῆναι) ir Grieķijas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta.
Skatīt Palea-Epidaura un Atēnas
Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.
Skatīt Palea-Epidaura un Austrumeiropas laiks
Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumeiropas vasaras laiks (EEST) ir viens no UTC+3 laika zonas nosaukumiem.
Skatīt Palea-Epidaura un Austrumeiropas vasaras laiks
Austrumromas impērija
Austrumromas impērija (burtiski "Romiešu impērija") jeb Bizantija (pēc tās galvaspilsētas, tagadējās Stambulas, senā nosaukuma), saukta arī par Bizantijas impēriju, bija nosaukums tai Romas impērijas daļai, kas tās austrumu daļā pastāvēja līdz 1453.
Skatīt Palea-Epidaura un Austrumromas impērija
Bāka
Vesterheversandas bāka Vācijā Ušvajā, Argentīnā Bāka ir celtne, parasti kā tornis, jūras krastā vai jūrā, ko izmanto jūras navigācijā, norādot jūrniekiem viņu atrašanās vietu, iezīmējot kuģu ceļus un brīdinot par potenciālajām briesmām.
Skatīt Palea-Epidaura un Bāka
Cietoksnis
Nauplijā Pilsētcietoksnis Dubrovnika Cietoksnis ir ar dažādiem nocietinājumiem aprīkota pils.
Skatīt Palea-Epidaura un Cietoksnis
Dionīss
Dionīsa statuja Dionīss ((Dionysos)) sengrieķu mitoloģijā ir zemes auglības spēku un vīnkopības dievs.
Skatīt Palea-Epidaura un Dionīss
Dorieši
Sengrieķu cilšu izplatība (dorieši gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā). Dorieši (viensk. Δωριεύς) ir viena no galvenajām sengrieķu ciltīm (kur ietilpst arī ahajieši, jonieši un ajolieši).
Skatīt Palea-Epidaura un Dorieši
Ejina
Ejina, senatnē Egina ir sala Saronikas līča Saronikas salu arhipelāgā Grieķijā.
Skatīt Palea-Epidaura un Ejina
Epidaura
Epidaura bija sengrieķu pilsēta Peloponēsas ziemeļaustrumos, Argolīdas pussalas austrumu piekrastē.
Skatīt Palea-Epidaura un Epidaura
Grieķija
Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.
Skatīt Palea-Epidaura un Grieķija
Jūliāns
Flāvijs Klaudijs Jūliāns Augusts (331/332-363) bija Romas impērijas imperators no 361.
Skatīt Palea-Epidaura un Jūliāns
Joniskais orderis
Joniskais orderis Joniskais orderis (cēlies no Iones — ‘jonieši’) ir viens no trim klasiskās arhitektūras un Senās Grieķijas arhitektūras orderiem.
Skatīt Palea-Epidaura un Joniskais orderis
Kūrorts
Ķemeru kūrorta galvenais korpuss Kūrorts (no — ‘ārstniecības vieta’) ir ainavisks apvidus ar dabiskiem dziedniecības faktoriem un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
Skatīt Palea-Epidaura un Kūrorts
Kristietība
Kristietība (Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā.
Skatīt Palea-Epidaura un Kristietība
Mikēnu civilizācija
Mikēnu pilsēta. Lauvu vārti. Mikēnu civilizācija jeb Ahaiskā Grieķija ir kultūras periods aizvēsturiskās Grieķijas vēsturē no 16.
Skatīt Palea-Epidaura un Mikēnu civilizācija
Mols
Mols ir SI vielas daudzuma mērvienība.
Skatīt Palea-Epidaura un Mols
Nauplija
Nauplija (gr. Ναύπλιον ή Ναύπλιο ή Ανάπλι) arī Nafplija, ir pilsēta Grieķijā.
Skatīt Palea-Epidaura un Nauplija
Osta
Klada Lorēna glezna, 1638. gads Osta ir ar robežām noteikta teritorija, ieskaitot akvatoriju, kas iekārtota ar moliem, piestātnēm, sauszemes infrastruktūru un ūdensceļiem kravu, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai, kuģu un pasažieru apkalpošanai, kā arī dažādu citu ar kuģošanu saistītu palīgoperāciju veikšanai.
Skatīt Palea-Epidaura un Osta
Pagānisms
Stonhendžas megalīti tiek saistīti ar pagānu rituāliem Pagānisms jeb pagānība (no — 'lauku') ir termins, kuru 4.
Skatīt Palea-Epidaura un Pagānisms
Pausanijs
Pausanijs (dzimis ap 110. gadu, miris ap 180. gadu) bija romiešu laika grieķu ģeogrāfs un ceļotājs.
Skatīt Palea-Epidaura un Pausanijs
Peloponēsa
Peloponēsa (Pelopónnēsos) ir kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos.
Skatīt Palea-Epidaura un Peloponēsa
Peloponēsas perifērija
Peloponēsas perifērija ir administratīvi teritoriālā vienība Grieķijas dienvidos, Peloponēsas pussalā, aizņemot pussalas lielāko daļu, izņemot ziemeļrietumos esošās Ahajas un Elīdas nomes.
Skatīt Palea-Epidaura un Peloponēsas perifērija
Romas impērija
Romas impērija jeb Romiešu impērija (— Basileia tōn Rhōmaiōn) bija Senās Romas periods, kas aizsākās līdz ar pirmā imperatora Oktaviāna Augusta valdīšanas sākumu 27.
Skatīt Palea-Epidaura un Romas impērija
Saronikas līcis
Saronikas līcis, arī Saroniks ir lielākais līcis Egejas jūrā, kas atrodas Grieķijā, uz austrumiem no Korintas zemesšauruma, un atdala Atiku no Peloponēsas.
Skatīt Palea-Epidaura un Saronikas līcis
Senā Grieķija
Tēbu hegemonijas laikā, 371–362 p.m.ē) Senā Grieķija jeb Hellada ((Hellás)) ir apzīmējums grieķvalodīgajai pasaulei senajos laikos — ne tikai pašreizējās Grieķijas teritorijai, bet arī teritorijām, kuras tad apdzīvoja grieķi: Kiprai, Mazāzijas Egejas jūras krastam (tolaik sauktam par Joniju), Sicīlijai, Dienviditālijai (tolaik sauktām par Lielo Grieķiju) un grieķu piekrastes apmetnēm tagadējā Albānijā, Bulgārijā, Turcijā, Ēģiptē, Francijā, Lībijā, Spānijā un Ukrainā.
Skatīt Palea-Epidaura un Senā Grieķija
Senā Korinta
Senā Korinta bija pilsētvalsts (polisa) blakus Korintas zemesšaurumam, kas Peloponēsu savieno ar kontinentālo Grieķiju, apmēram pusceļā starp Atēnām un Spartu.
Skatīt Palea-Epidaura un Senā Korinta
Villa
Itālijā Villa (lauku māja, lauku īpašums) ir komfortabla ārpilsētas māja ar dārzu vai parku.
Skatīt Palea-Epidaura un Villa
1. gadsimts p.m.ē.
1.
Skatīt Palea-Epidaura un 1. gadsimts p.m.ē.
1970. gads
1970.
Skatīt Palea-Epidaura un 1970. gads
1998. gads
1998.
Skatīt Palea-Epidaura un 1998. gads
2. gadsimts
2.
Skatīt Palea-Epidaura un 2. gadsimts
2008. gads
2008.
Skatīt Palea-Epidaura un 2008. gads
2015. gads
2015.
Skatīt Palea-Epidaura un 2015. gads
4. gadsimts
4.
Skatīt Palea-Epidaura un 4. gadsimts
4. gadsimts p.m.ē.
4.
Skatīt Palea-Epidaura un 4. gadsimts p.m.ē.