Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Paleoaziātu valodas

Indekss Paleoaziātu valodas

Paleoaziātu valodas, arī paleosibīrijas valodas, ir Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Sibīrijas valodu grupa, kas nav savstarpēji ģenētiski saistītas (neveido klasisku valodu saimi), bet nepieder arī ne pie vienas no lielajām valodu saimēm.

Satura rādītājs

  1. 19 attiecības: Ainu valoda, Čukotkas-Kamčatkas valodas, Eskimosu—aleutu valodas, Hokaido, Itelmeņu valoda, Izolēta valoda, Japāna, Jukagiru valodas, Korjaku valoda, Krievija, Kuriļu salas, Nivhi, Sahalīna, Sibīrija, Tālie Austrumi, Tjurku valodas, Tungusu valodas, Valodu saime, Ziemeļamerika.

Ainu valoda

Ainu valoda (アイヌ・イタク, Aynu itak) ir izolēta valoda, kurā runā aini, kas dzīvo Japānas ziemeļu salā Hokaido.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Ainu valoda

Čukotkas-Kamčatkas valodas

Čukotkas-Kamčatkas valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kas izplatīta galvenokārt Krievijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū un Kamčatkas novadā, kā arī Jakutijā un Magadanas apgabalā.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Čukotkas-Kamčatkas valodas

Eskimosu—aleutu valodas

Eskimosu—aleutu valodas ir valodu saime, kas izplatīta Ziemeļamerikas ziemeļos un Čukču pussalā.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Eskimosu—aleutu valodas

Hokaido

Hokaido (Hokkaidō, izrunā) ir otra lielākā Japānas sala.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Hokaido

Itelmeņu valoda

Itelmeņu valoda (dažkārt arī kamčadalu valoda) ir viena no Čukotkas-Kamčatkas valodu saimes valodām, ko lieto neliela daļa itelmeņu Krievijas Kamčatkas novadā.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Itelmeņu valoda

Izolēta valoda

Izolēta valoda ir dabiska valoda, kurai nav redzamu ģenealoģisku saikņu ar citām dzīvajām valodām, respektīvi, kurām nav kopēja zināma izcelsme ar kādu citu valodu.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Izolēta valoda

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Japāna

Jukagiru valodas

Jukagiru valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kurā runā jukagiri.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Jukagiru valodas

Korjaku valoda

Korjaku valoda (dažkārt arī nimilanu valoda) ir viena no Čukotkas-Kamčatkas valodu saimes valodām, ko lieto daļa korjaku Krievijas Kamčatkas novadā, kā arī Čukotkas autonomajā apvidū un Magadanas apgabalā no 9242 korjakiem (2010) valodu lieto 1665 cilvēki, un tā tiek uzskatīta par nopietni apdraudētu.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Korjaku valoda

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Krievija

Kuriļu salas

Kuriļu salas ir vulkānisks arhipelāgs Krievijas Federācijas austrumu daļā starp Ohotskas jūru un Kluso okeānu.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Kuriļu salas

Nivhi

Nivhu apdzīvotās vietas saskaņā ar Krievijas 2002. gada tautas skaitīšanu. Nivhu procentuālā izplatība Tālo Austrumu federālā apgabala pilsētās un lauku apdzīvotajās vietās, 2010. gada skaitīšana Nivhi (pašnosaukums: нивх, daudzskaitlī нивхгу (Amūras), vai ниғвӈ daudzskaitlī ниғвӈгун (Sahalīnas)) ir tauta Ziemeļaustrumāzijā, viena no Krievijas Federācijas Tālo Austrumu un Galējo Ziemeļu tautām.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Nivhi

Sahalīna

Sahalīna (— Karafuto-tō) ir sala Āzijas austrumu piekrastē, lielākā Krievijas Federācijas sala tās dienvidaustrumos.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Sahalīna

Sibīrija

Sibīrija ir ģeogrāfisks reģions, kas (mūsdienu skatījumā) ietver Krievijas Federācijas teritoriju Āzijā no Urāliem rietumos līdz Klusā okeāna ūdensšķirtnes grēdām austrumos un no Ziemeļu ledus okeāna ziemeļos līdz Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas robežai dienvidos.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Sibīrija

Tālie Austrumi

Tālie Austrumi pasaules kartē Tālie Austrumi ir nosacīts Austrumāzijas valstu un teritoriju kopīgais nosaukums.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Tālie Austrumi

Tjurku valodas

Valstis un autonomas teritorijas, kurās tjurku valodām ir oficiālas valodas statuss Tjurku valodu grupa aptver vairākas valodas, ko prot ~130 miljoni cilvēku pasaulē (tjurki).

Skatīt Paleoaziātu valodas un Tjurku valodas

Tungusu valodas

Tungusu valodas vai tungusu-mandžūru valodas ir valodu saime, kurā runā tungusu tautas Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Mandžūrijā Ķīnas ziemeļaustrumos.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Tungusu valodas

Valodu saime

Galvenās valodu saimes Par valodu saimi sauc radniecīgu valodu grupu, kas apvienota pēc to kopējā priekšteča — pirmvalodas.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Valodu saime

Ziemeļamerika

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais — pēc iedzīvotāju skaita.

Skatīt Paleoaziātu valodas un Ziemeļamerika

Zināms kā Paleosibīrijas valodas.