Mēs strādājam pie Unionpedia lietotnes atjaunošanas Google Play veikalā
IzejošaisIenākošā
🌟Mēs vienkāršojām savu dizainu labākai navigācijai!
Instagram Facebook X LinkedIn

Parastā sviestbeka

Indekss Parastā sviestbeka

Parastā sviestbeka jeb sviesta beka (Suillus luteus, agrāk Boletus luteus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Satura rādītājs

  1. 19 attiecības: Andi, Bazīdijas, Bazīdijsporas, Brazīlija, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Graudainā sviestbeka, Jaunzēlande, Kātiņš (mikoloģija), Mikoriza, Mikrometrs, Priedes, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Stobriņi (mikoloģija), Sviestbekas (ģints), Taiga, Tipiskā suga.

Andi

Andi jeb Andu Kordiljeri ir Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa, kas atrodas Dienvidamerikas rietumos un ziemeļos.

Skatīt Parastā sviestbeka un Andi

Bazīdijas

Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.

Skatīt Parastā sviestbeka un Bazīdijas

Bazīdijsporas

Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.

Skatīt Parastā sviestbeka un Bazīdijsporas

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Skatīt Parastā sviestbeka un Brazīlija

Cepurīte (mikoloģija)

Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.

Skatīt Parastā sviestbeka un Cepurīte (mikoloģija)

Cistīdas

šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.

Skatīt Parastā sviestbeka un Cistīdas

Graudainā sviestbeka

Graudainā sviestbeka jeb graudainā beka (Suillus granulatus, agrāk boletus granulatus) ir Latvijā bieža sviestbeku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami.

Skatīt Parastā sviestbeka un Graudainā sviestbeka

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Skatīt Parastā sviestbeka un Jaunzēlande

Kātiņš (mikoloģija)

Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.

Skatīt Parastā sviestbeka un Kātiņš (mikoloģija)

Mikoriza

micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.

Skatīt Parastā sviestbeka un Mikoriza

Mikrometrs

Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.

Skatīt Parastā sviestbeka un Mikrometrs

Priedes

Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.

Skatīt Parastā sviestbeka un Priedes

Sēņošana

Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.

Skatīt Parastā sviestbeka un Sēņošana

Sēņu kulinārija

Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.

Skatīt Parastā sviestbeka un Sēņu kulinārija

Sēnes

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.

Skatīt Parastā sviestbeka un Sēnes

Stobriņi (mikoloģija)

Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.

Skatīt Parastā sviestbeka un Stobriņi (mikoloģija)

Sviestbekas (ģints)

Sviestbekas (Suillus) ir sviestbeku dzimtas sēņu ģints, Latvijā visas šīs ģints sugas var tikt lietotas pārtikā, taču dažas ir aizsargājamas retuma dēļ.

Skatīt Parastā sviestbeka un Sviestbekas (ģints)

Taiga

Taigas reģiona izplatība. Taiga (no — ‘mūžamežs’) ir dabas zona, kurā pārsvarā sastopami skujkoku meži.

Skatīt Parastā sviestbeka un Taiga

Tipiskā suga

Tipiskā suga ir bioloģiska suga, kura ir izvēlēta par augstākas klasifikācijas grupas tipisku pārstāvi un kuras apraksts atbilst šīs grupas aprakstam.

Skatīt Parastā sviestbeka un Tipiskā suga