6 attiecības: Domāšana, Indukcija (izziņas metode), Intelekts, Inteliģence, Sofisms, Stils.
Domāšana
Rodēna skulptūra "Domātājs" attēlo domās iegrimušu cilvēku Par domāšanu mēdz saukt prāta norises, garīgās darbības, ar kuru palīdzību tiek modelēta pasaule.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Domāšana · Redzēt vairāk »
Indukcija (izziņas metode)
Indukcijas metode (- ierosināšana) — pāreja no atsevišķu faktu vai parādību novērošanas uz vispārīgiem secinājumiem.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Indukcija (izziņas metode) · Redzēt vairāk »
Intelekts
Intelekts (no — "saprast", burtiski "izvēlēties starp") ir dzīvas radības domāšanas un racionālas izziņas spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Intelekts · Redzēt vairāk »
Inteliģence
Sociālajās zinātnēs inteliģence (angļu: intellegentsia, intelligencia; poļu: inteligencja, krievu: интеллиге́нция) ir sabiedrības slānis jeb sociālā šķira, kas sastāv no izglītotiem cilvēkiem, kuri veido, vada un kritizē savas valsts politiku un kultūru.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Inteliģence · Redzēt vairāk »
Sofisms
Sofisms — tīša loģiska kļūda — nepareizs, maldinošs pierādījums vai slēdziens, kas formāli liekas pareizs.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Sofisms · Redzēt vairāk »
Stils
Stils (— ‘irbulis rakstīšanai’, vēlāk ‘runas veids, izklāsts’) ir apzīmējums dažādiem valodas, rakstības, mākslas, sporta un dzīvesveida izpausmes veidiem, ko pēta zinātnes nozare stilistika.
Jaunums!!: Pseidointelektuāls un Stils · Redzēt vairāk »