Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Radehiva

Indekss Radehiva

Radehiva ir rajona nozīmes pilsēta Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabala Radehivas rajona centrs.

15 attiecības: Austrija, Austrumeiropas laiks, Ļvivas apgabals, Molotova—Ribentropa pakts, Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Padomju Savienība, Poļi, Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas, Radehivas rajons, Ukraina, Ukrainas PSR, Vācieši.

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: Radehiva un Austrija · Redzēt vairāk »

Austrumeiropas laiks

Austrumeiropas laiks (EET) ir viens no UTC+2 laika joslas nosaukumiem.

Jaunums!!: Radehiva un Austrumeiropas laiks · Redzēt vairāk »

Ļvivas apgabals

Ļvivas apgabals ir viens no Ukrainas apgabaliem.

Jaunums!!: Radehiva un Ļvivas apgabals · Redzēt vairāk »

Molotova—Ribentropa pakts

Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.

Jaunums!!: Radehiva un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: Radehiva un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Otrā pasaules kara Austrumu fronte

Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.

Jaunums!!: Radehiva un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Radehiva un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Poļi

Poļi ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: Radehiva un Poļi · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: Radehiva un Polija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.

Jaunums!!: Radehiva un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas

Polijas-Lietuvas teritorijas trīs dalīšanas (1772-1795). Polijas dalīšanas jeb Polijas-Lietuvas dalīšanas bija – teritorijas sadalīšana starp Prūsiju, Krieviju un Austriju 18. gadsimta 2.

Jaunums!!: Radehiva un Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas · Redzēt vairāk »

Radehivas rajons

Radehivas rajons ir Ļvivas apgabala administratīvā iedalījuma vienība Ukrainā.

Jaunums!!: Radehiva un Radehivas rajons · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: Radehiva un Ukraina · Redzēt vairāk »

Ukrainas PSR

Ukrainas PSR bija padomju republika no 1917.

Jaunums!!: Radehiva un Ukrainas PSR · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: Radehiva un Vācieši · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »