Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Roberts Lepsis

Indekss Roberts Lepsis

Roberts Lepsis (1896—1940) bija latviešu padomju karavadonis un drošības iestāžu darbinieks.

19 attiecības: Apvienotā valsts politiskā pārvalde, Brigādes komandieris, Krievijas Impērija, Krievijas PFSR, Krievijas pilsoņu karš, Krievijas SFPR, Latvieši, Maskava, Padomju Savienība, Padomju Savienības Komunistiskā partija, Pensija, Perma, PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts, Rīga, Sarkanā armija, Sarkanā Karoga ordenis, Turkestānas APSR, Vidzemes guberņa, Viskrievijas Ārkārtas komisija.

Apvienotā valsts politiskā pārvalde

PSRS Tautas komisāru padomes Apvienotā valsts politiskā pārvalde, pazīstama kā OGPU (krievu: Объединённое государственное политическое управление при Совете НародныхКомиссаров СССР, ОГПУ при СНК СССР), bija Padomju Savienības valsts drošības iestāde.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Apvienotā valsts politiskā pārvalde · Redzēt vairāk »

Brigādes komandieris

Brigādes komandieris jeb kombrigs (krievu: командир бригады) bija augstākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Sarkanajā armijā.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Brigādes komandieris · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krievijas pilsoņu karš

deklarētā autonomā Latvijas valsts kļūdaini apzīmēta kā ''Latvia (18 XI 1917)'' Baltās kustības uzbrukumu apstādināšanas līnijas dažādās frontēs, ar dzeltenu Sarkanās armijas frontes 1919. gada vasarā Pilsoņu kara frontes 1919. gada martā (karte no ''The New York Times'', 1919) Krievijas pilsoņu karš bija Oktobra revolūcijas izraisīts pilsoņu karš bijušās Krievijas Impērijas teritorijā starp lielinieku atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Krievijas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Krievijas SFPR · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši (lībiešu: lețlizt), (Latgaļu: latvīši) ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Latvieši · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Maskava · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Padomju Savienības Komunistiskā partija

PSKP biedra karte (1989) Padomju Savienības Komunistiskā partija jeb PSKP (КПСС) bija valdošā un vienīgā politiskā partija PSRS.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Padomju Savienības Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Pensija

Pensija (— ‘izmaksa’) ir finansiāls nodrošinājums situācijai, kad indivīda darba spējas zudušas (vecums, invaliditāte), saglabājot līdzšinējam dzīves līmenim tuvu komforta līmeni.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Pensija · Redzēt vairāk »

Perma

Perma ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas austrumos pie Kamas upes, netālu no Urāliem.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Perma · Redzēt vairāk »

PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts

Iekšlietu Tautas komisariāts jeb NKVD bija Padomju Savienības drošības iestāde, kas īstenoja Padomju Savienības komunistiskās partijas varu.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Rīga · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sarkanā Karoga ordenis

Sarkanā Karoga ordenis bija pirmais padomju ordenis.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Sarkanā Karoga ordenis · Redzēt vairāk »

Turkestānas APSR

Turkestānas APSR bija viena no Krievijas PFSR autonomajām republikām Vidusāzijā, Krievijas Turkestānas teritorijā.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Turkestānas APSR · Redzēt vairāk »

Vidzemes guberņa

Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »

Viskrievijas Ārkārtas komisija

Felikss Džeržinskis (sēž vidū) Viskrievijas Ārkārtas komisijas prezidija sēdē (1919). Sēž no kreisās Pavlunovskis (3.), Jēkabs Peterss (4.), Ksenofontovs (6.), Mārtiņš Lācis (7.), stāv no kreisās Mesings (1.), Morozs (2.), Medveģs (3.), Beļenkijs (4.), Redens (5.), Voroncovs (6.), Skvorcovs-Stepanovs (7.). Čekas kolēģijas sēde 1921. gadā. No kreisās: Jēkabs Peterss, Jozefs Unšlihts, Ābrams Beļenkijs (stāv), Felikss Dzeržinskis, Vjačeslavs Menžinskis. Viskrievijas Ārkārtas komisija cīņai ar kontrrevolūciju, spekulāciju un sabotāžu (VĀK) (ВЧК) vai nereti arī Čeka (no) bija pirmā lielinieku organizētā politiskā policija, kurai piemita arī slepenpoliciju represīvās funkcijas.

Jaunums!!: Roberts Lepsis un Viskrievijas Ārkārtas komisija · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »