Satura rādītājs
18 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Āzija, Bazīdijas, Bazīdijsporas, Bērzi, Cepurīte (mikoloģija), Cistīdas, Eiropa, Kātiņš (mikoloģija), Mikoriza, Mikrometrs, Priedes, Rudzupuķe, Sēņošana, Sēņu kulinārija, Sēnes, Smilšbekas (ģints), Stobriņi (mikoloģija).
- Bekas
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Amerikas Savienotās Valstis
Āzija
Āzija ir pasaules lielākā kontinenta Eirāzijas austrumu daļa.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Āzija
Bazīdijas
Divu bazīdiju zīmējums. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Bazīdijas ir sēņu sporu veidojošā slāņa sastāvdaļa.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Bazīdijas
Bazīdijsporas
Divas bazīdijas hifu galos ar bazīdijsporām. Sarkanā krāsā iekrāsotas bazīdijas, zaļā - sporas. Dārza atmatenes bazīdijsporas uz bazīdijām Bazīdijsporas ir īpašas reproduktīvas šūnas, kuras veidojas bazīdijsēņu himēnija slānī uz īpašiem izaugumiem — bazīdijām.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Bazīdijsporas
Bērzi
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Bērzi
Cepurīte (mikoloģija)
Sarkanā mušmire Jaunu atmateņu cepurītes Pienaines ''Lactarius indigo'' cepurītes apakšdaļa ar lapiņu veida himenoforu Beku dzimtas cepurītes bieži ir t.s. spilvenveida. Sēnes cepurīte ir sēnes augļķermeņa augšējā daļa ar sporu veidojošo slāni — himēniju, kas bazīdijsēnēm atrodas cepurītes apakšdaļā, bet asku sēnēm somiņās apotēciju iekšpusē pie ārējās malas.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Cepurīte (mikoloģija)
Cistīdas
šķiedrgalvīšu ģints sēnes metuloīdā tipa cistīda Cistīdas ir daudzu sēņu sporu veidojošā slāņa — himēnija sastāvdaļa.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Cistīdas
Eiropa
Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Eiropa
Kātiņš (mikoloģija)
Pieaugušai lauka atmatenei uz kātiņa ir gredzens no daļējā plīvura, bet nav maksts Sēnes kātiņš ir sēnes augļķermeņa stumbrveida daļa, kas paceļ sēnes cepurīti virs augsnes, lai no tās izbirstošās sporas varētu uztvert vējš.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Kātiņš (mikoloģija)
Mikoriza
micēlija izveidotā ektomikoriza. Mikoriza (— 'sēņu'; rhiza — 'saknes') ir sēņu un augu simbiotiski–mutuāliskas attiecības, sēņu hifām kolonizējot auga saknes.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Mikoriza
Mikrometrs
Mikrometrs jeb mikrons ir metra miljonā daļa.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Mikrometrs
Priedes
Priedes (Pinus) ir priežu dzimtas (Pinaceae) ģints.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Priedes
Rudzupuķe
Zilā rudzupuķe (Centaurea cyanus) ir viengadīgs, 20—60 cm garš kurvjziežu dzimtas lakstaugs.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Rudzupuķe
Sēņošana
Sēņotāja grozs ar ēdamām sēnēm Sēņošana ir savvaļas sēņu augļķermeņu ievākšana, parasti pārtikas vajadzībām.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Sēņošana
Sēņu kulinārija
Sēņu ragū ar rīsiem Cepta lielā dižsardzene ar mērci Sēņu kulinārija (— "virtuves") ir sēņu ēdienu pagatavošanas māksla, kā pavārmākslas sastāvdaļa.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Sēņu kulinārija
Sēnes
Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Sēnes
Smilšbekas (ģints)
Smilšbekas (Gyroporus) ir smilšbeku dzimtas sēņu ģints, no kuras Latvijā ir konstatētas 2 sugas.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Smilšbekas (ģints)
Stobriņi (mikoloģija)
Parastā bērzubeka griezumā Lāču samtbekas stobriņi iespiedumu viet;as aktīvi zilē Piena grābeklenes himenofors ir sacietējuši stobriņi, kas līdzinās adatiņām Melnās zvīņbekas stobriņu atveres Sēnes stobriņi ir stobriņu sēnes augļķermeņa daļa jeb himenofors, kas sastāv no daudziem sīkiem lejup vērstiem stobriņiem ar sporu veidojošo slāni himēniju uz tiem.
Skatīt Rudzupuķu smilšbeka un Stobriņi (mikoloģija)
Skatīt arī
Bekas
- Kastaņu smilšbeka
- Rudzupuķu smilšbeka
- Samtainā mietene
- Smilšbekas (ģints)
Zināms kā Rudzpuķu smilšbeka.