Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Ruāboduēna

Indekss Ruāboduēna

Ruāboduēna bija pirmā Beļģijas polārstacija Antarktīdā.

17 attiecības: Antarktīda, Šova, Beļģija, Breidvika, Glacioloģija, Japāna, Jonosfēra, Karalienes Fabiolas kalni, Karalienes Modas Zeme, Magnētisms, Meteoroloģija, Nīderlande, Polārstacija, Princeses Ranhillas krasts, Sniegs, Starptautiskais ģeofizikas gads, Ziemeļblāzma.

Antarktīda

Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Antarktīda · Redzēt vairāk »

Šova

Šova (Shōwa Kichi) ir Japānas vissezonas polārstacija Antarktīdā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Šova · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Beļģija · Redzēt vairāk »

Breidvika

Breidvika ir ap 45 km plats līcis (ledus osta) Princeses Ranhillas krastā Antarktīdā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Breidvika · Redzēt vairāk »

Glacioloģija

ledus vairoga Glacioloģija (no — ‘ledus’ un — ‘vārds, mācība’) ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Glacioloģija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Japāna · Redzēt vairāk »

Jonosfēra

Jonosfēra (jons +, sphaira — 'lode') ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Jonosfēra · Redzēt vairāk »

Karalienes Fabiolas kalni

Karalienes Fabiolas kalni vai Jamato kalni (Yamato Sanmyaku) ir ap 150 km gara dienvidu—ziemeļu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Karalienes Fabiolas kalni · Redzēt vairāk »

Karalienes Modas Zeme

Karalienes Modas Zeme ir Norvēģijas aizjūras teritorija Antarktikā, ko ierobežo 20° rietumu un 44°38' austrumu garumi.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Karalienes Modas Zeme · Redzēt vairāk »

Magnētisms

Magnētisms Magnētisms ir fizikāla parādība, kas izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Magnētisms · Redzēt vairāk »

Meteoroloģija

Sinoptiskās kartes piemērs. Tādas izmanto meteoroloģijā, lai prognozētu laika apstākļus Meteoroloģija ir zinātne par atmosfēru, tās struktūru, īpašībām un tajā notiekošajiem fizikālajiem procesiem.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Meteoroloģija · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Polārstacija

Mariocukelli stacija Rosa jūras piekrastē. Polārstacija ir zinātniski pētniecisks komplekss Arktikā vai Antarktikā, kas veic sistemātiskus meteoroloģiskus, aeroloģiskus, ģeomagnētiskus, glacioloģiskus, bioloģiskus, medicīniskus un citus novērojumus un paredzēts autonomas darbības nodrošināšanai zināmā laika periodā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Polārstacija · Redzēt vairāk »

Princeses Ranhillas krasts

Princeses Ranhillas krasts ir Austrumantarktīdas piekrastes daļa Karalienes Modas Zemē Rīsera-Larsena jūras krastā.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Princeses Ranhillas krasts · Redzēt vairāk »

Sniegs

Sniegs mežā Bulgārijā Sniega sega mežā Sniega sega Sniegs ir cieto atmosfēras nokrišņu veids, kas veidojas, mikroskopiskiem ūdens pilieniem zemā gaisa temperatūrā kristalizējoties un augot simetriskās, starainu zvaigznīšu formās.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Sniegs · Redzēt vairāk »

Starptautiskais ģeofizikas gads

VDR pastmarka Starptautiskais ģeofiziskais gads bija laika posms no 1957.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Starptautiskais ģeofizikas gads · Redzēt vairāk »

Ziemeļblāzma

Ziemeļblāzma ziemā, Aļaskā Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu (jonosfēra) spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.

Jaunums!!: Ruāboduēna un Ziemeļblāzma · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Koning Boudewijnbasis.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »