Satura rādītājs
17 attiecības: Autoceļš M9 (Krievija), Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava, Krievija, Krievijas Impērija, Latvijas—Krievijas robeža, Lietuvas lielkņaziste, Maskava, Maskavija, Mstislavs Mstislavičs, Novgorodas kņazi, Smoļenskas kņazi, Svjatoslavs Vsevolodovičs, Tālava, Tveras apgabals, Vladimirs Mstislavičs, Volga, 1901. gads.
Autoceļš M9 (Krievija)
M9 Krievijas federālo autoceļu kartē (2017). Autoceļš M9 "Baltija" (Автодорога М-9 «Балтия») ir Krievijas Federācijas federālais autoceļš, kas aiz Latvijas-Krievijas robežas savienojas ar autoceļu A12 un ir daļa no Eiropas autoceļu maršruta E22.
Skatīt Rževa un Autoceļš M9 (Krievija)
Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909). Ventspils dzelzceļa stacija. Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904). Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā. Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava bija 1869.-1904.
Skatīt Rževa un Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Skatīt Rževa un Krievija
Krievijas Impērija
Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.
Skatīt Rževa un Krievijas Impērija
Latvijas—Krievijas robeža
Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.
Skatīt Rževa un Latvijas—Krievijas robeža
Lietuvas lielkņaziste
Lietuvas lielkņaziste jeb Lietuvas dižkunigaitija (veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos), arī Lietuvas lielhercogiste, bija lielvalsts mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, kas pretendēja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumslāvu zemju apvienotājas pozīciju.
Skatīt Rževa un Lietuvas lielkņaziste
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Skatīt Rževa un Maskava
Maskavija
Maskavija jeb Maskavas Lielkņaziste bija viduslaiku valsts mūsdienu Krievijas Federācijas ziemeļrietumu daļā, kas ar galvaspilsētu Maskavā pastāvēja no 1319.
Skatīt Rževa un Maskavija
Mstislavs Mstislavičs
Mstislavs Mstislavičs "Veiksmīgais" (dzimis pirms 1176. gada, miris 1228. gadā) bija Novgorodas kņazs (1210—1215, 1216-1218), vēlāk Galīcijas kņazs (1219, 1221-1226).
Skatīt Rževa un Mstislavs Mstislavičs
Novgorodas kņazi
Novgorodas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Novgorodas kņazu saraksts (862–1480) ietver sevī visu Novgorodas kņazu uzskaitījumu no teiksmainā vikingu ķēniņa Rurika līdz Maskavas lielkņazam Ivanam III, kas iznīcināja Novgorodas republikas neatkarību un pievienoja to Maskavijas lielkņazistei.
Skatīt Rževa un Novgorodas kņazi
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Rževa un Smoļenskas kņazi
Svjatoslavs Vsevolodovičs
Svjatoslavs Vsevolodovičs (dzimis, miris) bija Vsevoloda Lielās Ligzdas dēls, Vladimiras lielkņazs no 1246.
Skatīt Rževa un Svjatoslavs Vsevolodovičs
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Skatīt Rževa un Tālava
Tveras apgabals
Tveras apgabals ir Krievijas Federācijas subjekts, ietilpst Centrālā federālā apgabala sastāvā.
Skatīt Rževa un Tveras apgabals
Vladimirs Mstislavičs
Vladimirs Mstislavičs jeb Valdemārs (dzimis pirms 1178. gada, miris pēc 1226. gada) bija Pleskavas kņazs no Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Rževa un Vladimirs Mstislavičs
Volga
Volga ir 3530 kilometrus gara upe Krievijas Eiropas daļā (neliela daļa no Volgas deltas atrodas Kazahstānā).
Skatīt Rževa un Volga
1901. gads
1901.
Skatīt Rževa un 1901. gads