Satura rādītājs
17 attiecības: Aritmētiskais vidējais, Blēzs Paskāls, Gadījuma lielums, Integrālis, Intervāls (matemātika), Mainīgais lielums, Maksimums un minimums, Metamais kauliņš, Naturālais logaritms, Nulle, Pjērs Fermā, Reāls skaitlis, Rinda (matemātika), Spēle, Summa, Varbūtība, Varbūtību teorija.
Aritmētiskais vidējais
Ģeometriski parādīts, kas ir moda, mediāna un vidējais aritmētiskais. Matemātikā un statistikā aritmētiskais vidējais jeb vidējais aritmētiskais, bieži saukts vienkārši par vidējo vērtību, ir divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Aritmētiskais vidējais
Blēzs Paskāls
Blēzs Paskāls (Blaise Pascal, dzimis, miris) bija franču rakstnieks, matemātiķis, fiziķis un reliģijas filozofs.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Blēzs Paskāls
Gadījuma lielums
veselā temperatūra nākamajai dienai. Ar '''Ω''' apzīmē matemātisku telpu ar visām temperatūrām. Katra atsevišķa temperatūra ir gadījuma notikums ar savu varbūtību. Notikumu grupa sastāv no visiem notikumiem- katram notikumam tiek piešķirts vienāds vai kopīgs gadījuma lielums un gadījuma varbūtība.Piemērs- monēta, kurai atšķirīgi gadījuma lielumi -1; +1, bet vienādā varbūtība 1/2.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Gadījuma lielums
Integrālis
Integrālis (no) ir viens no svarīgākajiem matemātiskās analīzes jēdzieniem.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Integrālis
Intervāls (matemātika)
Intervāls ir visi tie reālie skaitļi, kuri atrodas starp kaut kādiem reāliem skaitļiem a un b (a.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Intervāls (matemātika)
Mainīgais lielums
Mainīgais lielums matemātikā ir ar burtu apzīmēts lielums, ar ko apzīmē kādu skaitli, kas ir vai nu patvaļīgs, vai nav zināms.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Mainīgais lielums
Maksimums un minimums
Vietējie un globālie maksimumi un minimumi cos(3 π ''x'')/ ''x'', 0,1 ≤ ''x'' ≤ 1,1 Matemātiskajā analīzē funkcijas maksimums un minimums (maksimumi un minimumi daudzskaitļi), kas kopā pazīstami kā ekstrēma (ekstrēmumi daudzskaitlī), ir lielākā un mazākā funkcijas vērtība noteiktā diapazonā (lokālajā vai relatīvā galējība), vai visā domēnā (globālā vai absolūtā galējība).
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Maksimums un minimums
Metamais kauliņš
Divi metamie kauliņi. Metamais kauliņš ir neliels ripināms objekts daudzskaldņa (visbiežāk kuba) formā, uz kura skaldnēm ir skaitļi, punkti - tā dēvētās acis - vai citi simboli.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Metamais kauliņš
Naturālais logaritms
Naturālā logaritma funkcijas grafiks. Naturālais logaritms ir logaritms, kura bāze ir skaitlis \ e, e.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Naturālais logaritms
Nulle
0 (nulle, no, kas savukārt no — 'neviens, nekāds') ir vesels skaitlis, kas skaitļu virknē atdala pozitīvos un negatīvos skaitļus.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Nulle
Pjērs Fermā
Pjērs Fermā (dzimis vai 1607., vai 1608. gadā, miris) bija franču jurists un matemātiķis amatieris.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Pjērs Fermā
Reāls skaitlis
Reālo skaitļu ass. Reālie skaitļi ir visbiežāk lietotais skaitļu veids.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Reāls skaitlis
Rinda (matemātika)
Rinda matemātikā ir skaitļu, funkciju vai arī citu elementu virkne, kurai norādīts sākumloceklis un starpība starp katriem diviem blakusesošajiem locekļiem.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Rinda (matemātika)
Spēle
Viena no spēlēm — virves vilkšana Spēle ir strukturēta aktivitāte, kam raksturīgi noteikti noteikumi un mērķis.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Spēle
Summa
Par summu sauc skaitli, monomu vai polinomu, kas ir iegūts saskaitīšanas rezultātā.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Summa
Varbūtība
(\tfrac16), tāpat kā varbūtība jebkuram citam kauliņa skaitlim Varbūtības katram skatlim, kuru veido divu kauliņu summa Varbūtība zinātnē ir ticamu un nejaušu notikumu iespējamība.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Varbūtība
Varbūtību teorija
Metamos kauliņus izmanto skaitļu (simbolu) nejaušai ģenerēšanai. Varbūtību teorija ir matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Skatīt Sagaidāmā vērtība un Varbūtību teorija
Zināms kā Matemātiskā cerība.