Ātrāk nekā pārlūku!
30 attiecības: Ģints (bioloģija), Čehija, Bezmugurkaulnieki, Dienvidu puslode, Divspārņi, Galva, Indivīds, Izkārnījumi, Kāpurs, Krasts, Latvija, Maksteņu kārta, Mušu dzimta, Mušu virsdzimta, Mušveidīgie, Nanna longicornis, Ola, Palearktika, Parazītisms, Pļava, Plēsēji, Purvs, Strauts, Suga, Upe, Vācija, Zālēdāji, Zīdītāji, Zieds, Ziemeļu puslode.
Ģints (bioloģija)
Ģints ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Jaunums!!: Mēslumušas un Ģints (bioloģija) · Redzēt vairāk »
Čehija
Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.
Jaunums!!: Mēslumušas un Čehija · Redzēt vairāk »
Bezmugurkaulnieki
Bezmugurkaulnieki (Invertebrata) ir dzīvnieki, kuriem nav mugurkaula.
Jaunums!!: Mēslumušas un Bezmugurkaulnieki · Redzēt vairāk »
Dienvidu puslode
Dienvidu puslode Dienvidu puslode ir puse no jebkura debesu ķermeņa virsmas, kas atrodas dienvidos no ekvatora.
Jaunums!!: Mēslumušas un Dienvidu puslode · Redzēt vairāk »
Divspārņi
Divspārņi (Diptera) ir kukaiņu kārta, kas pieder pie spārneņu apakšklases (Pterygota).
Jaunums!!: Mēslumušas un Divspārņi · Redzēt vairāk »
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Jaunums!!: Mēslumušas un Galva · Redzēt vairāk »
Indivīds
Indivīds (no — ‘nedalāmais, īpatnis’) jeb īpatnis ir ikviens patstāvīgi eksistējošs organisms, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
Jaunums!!: Mēslumušas un Indivīds · Redzēt vairāk »
Izkārnījumi
Zirgu ekskrementi. Izkārnījumi ir resnās zarnas apakšējās daļas saturs.
Jaunums!!: Mēslumušas un Izkārnījumi · Redzēt vairāk »
Kāpurs
Dažādu izmēru kāpuri Kāpurs ir daudzu dzīvnieku dzīves cikla agrīnā stadija.
Jaunums!!: Mēslumušas un Kāpurs · Redzēt vairāk »
Krasts
Kaltenē Krasts jeb krasta līnija atdala jūras vai iekšzemes ūdenstilpes ūdeņus no sauszemes.
Jaunums!!: Mēslumušas un Krasts · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: Mēslumušas un Latvija · Redzēt vairāk »
Maksteņu kārta
Makstenes (Trichoptera) ir vidēji lieli un sīki, retumis lieli kukaiņi.
Jaunums!!: Mēslumušas un Maksteņu kārta · Redzēt vairāk »
Mušu dzimta
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea).
Jaunums!!: Mēslumušas un Mušu dzimta · Redzēt vairāk »
Mušu virsdzimta
Mušu virsdzimta (Muscoidea) ir viena no Calyptratae apakšsekcijas virsdzimtām, kas apvieno 4 mušu dzimtas.
Jaunums!!: Mēslumušas un Mušu virsdzimta · Redzēt vairāk »
Mušveidīgie
Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas.
Jaunums!!: Mēslumušas un Mušveidīgie · Redzēt vairāk »
Nanna longicornis
Nanna longicornis ir mēslmušu dzimtas (Scathophagidae) suga, kas izplatīta Vācijā un Čehijā.
Jaunums!!: Mēslumušas un Nanna longicornis · Redzēt vairāk »
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Jaunums!!: Mēslumušas un Ola · Redzēt vairāk »
Palearktika
Palearktikas teritorija Palearktika jeb Paleoarktika ir lielākā no astoņām Zemes bioģeogrāfiskajām valstībām jeb apgabaliem.
Jaunums!!: Mēslumušas un Palearktika · Redzēt vairāk »
Parazītisms
māņzirnekļa Parazītisms ir starpsugu mijiedarbības veids, kad viena suga (parazīts), izmanto citas sugas (tā saucamā saimnieka) resursus.
Jaunums!!: Mēslumušas un Parazītisms · Redzēt vairāk »
Pļava
Pļavas augi Pļava ir ekosistēmas veids — augājs, kuru veido galvenokārt daudzgadīgie lakstaugi, it sevišķi zālaugi un grīšļi.
Jaunums!!: Mēslumušas un Pļava · Redzēt vairāk »
Plēsēji
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji.
Jaunums!!: Mēslumušas un Plēsēji · Redzēt vairāk »
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Jaunums!!: Mēslumušas un Purvs · Redzēt vairāk »
Strauts
Kalnu strauts Itālijā Strauts ir neliela ūdenstece Zemes virspusē, kuras platums nepārsniedz dažus desmitus centimetru vai dažus metrus.
Jaunums!!: Mēslumušas un Strauts · Redzēt vairāk »
Suga
Suga: mājas zirgs Suga (no — 'radinieks, radniecība, veids' vai — 'dzimums, cilts') ir taksonomijas vienība, kurā apvieno visus dzīvnieku, putnu, augu, sēņu, ķērpju u.c. īpatņus ar vienādām pazīmēm.
Jaunums!!: Mēslumušas un Suga · Redzēt vairāk »
Upe
Daugava pie Sandarišķiem, Daugavas loki, 1999. gada jūnijs Upe ir pa Zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne.
Jaunums!!: Mēslumušas un Upe · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Mēslumušas un Vācija · Redzēt vairāk »
Zālēdāji
Baltastes brieži ir tipiski zālēdāji Zālēdāji ir organismi, kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot augu pasaules barību.
Jaunums!!: Mēslumušas un Zālēdāji · Redzēt vairāk »
Zīdītāji
Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.
Jaunums!!: Mēslumušas un Zīdītāji · Redzēt vairāk »
Zieds
ārumu dz.) Zieds ir segsēkļu dzimumvairošanās orgāns, kura funkcija ir pēc apputeksnēšanās ražot sēklas.
Jaunums!!: Mēslumušas un Zieds · Redzēt vairāk »
Ziemeļu puslode
Ziemeļu puslode Ziemeļu puslode ir puse no Zemes virsmas, kas atrodas ziemeļos no ekvatora.
Jaunums!!: Mēslumušas un Ziemeļu puslode · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
Cordyluridae, Mēslu mušas, Mēslumušu dzimta, Scathophagidae, Scatophagidae, Scopeumatidae.
