Satura rādītājs
20 attiecības: Akuzatīvs, Alfrēds Lielais, Angļu valoda, Angļu-frīzu valodas, Anglija, Anglosakši, Anglosakšu hronika, Ģermāņu valodas, Beovulfs, Datīvs, Dialekts, Indoeiropiešu valodas, Latīņu raksts, Lietvārds, Nominatīvs, Rūnu raksts, Rietumģermāņu valodas, Skotija, Valoda, Vietniekvārds.
Akuzatīvs
Akuzatīvs ir vārda locījums, kas paskaidro priekšmetu vai personu.
Skatīt Senangļu valoda un Akuzatīvs
Alfrēds Lielais
Piemineklis Alfēdam Lielajam Vinčesterā (Anglija) Anglosakšu valstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā Alfrēds Lielais (vai Ælfrǣd) (849-899) bija anglosakšu Veseksas karalistes karalis (no 871) un visu anglosakšu karalis (no 886) no Veseksu dinastijas, kuram izdevās apvienot gandrīz visas anglosakšu valstis.
Skatīt Senangļu valoda un Alfrēds Lielais
Angļu valoda
Angļu valoda (English, izrunā) ir viena no indoeiropiešu valodu saimes valodām.
Skatīt Senangļu valoda un Angļu valoda
Angļu-frīzu valodas
Aptuvenais anglo-frīzu valodu pašreizējais sadalījums Eiropā Angļu-frīzu valodas ir rietumģermāņu valodu apakšgrupa, kurā ietilpst senangļu, senfrīzu un no tām atvasinātās valodas.
Skatīt Senangļu valoda un Angļu-frīzu valodas
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Skatīt Senangļu valoda un Anglija
Anglosakši
Beovulfs — viens no svarīgākajiem anglosakšu literatūras darbiem Anglosakši bija ģermāņu (anglu, sakšu, jitu, frīzu) ciltis, kas no 5.
Skatīt Senangļu valoda un Anglosakši
Anglosakšu hronika
Pīterboro hronikas sākumlapa. Anglosakšu hronika ir annāļu kopums senangļu valodā, kurā ir pierakstīta anglosakšu vēsture.
Skatīt Senangļu valoda un Anglosakšu hronika
Ģermāņu valodas
Valstis vai reģioni, kur ģermāņu valodai nav oficiāla statusa, bet tā ir ievērojama, t.i., tiek lietota dažās dzīves jomās un/vai tiek runāta vietējās minoritātes vidū Līnija, kas atdala ziemeļģermāņu un rietumģermaņu valodas Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Skatīt Senangļu valoda un Ģermāņu valodas
Beovulfs
Darba pirmā lapa. "Beovulfs" ir senangļu valodā sarakstīts varoņeposs, kas sastāv no 3182 rindām.
Skatīt Senangļu valoda un Beovulfs
Datīvs
Datīvs ir locījums, kas norāda, ka kaut kas tiek dots.
Skatīt Senangļu valoda un Datīvs
Dialekts
Dialekts ((dialektos); no — ‘runāt, izskaidroties’) ir valodas paveids, kas vēsturiski radies samērā plašā apvidū, un tajā var būt ietvertas vairākas izloksnes vai izlokšņu grupas.
Skatīt Senangļu valoda un Dialekts
Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodu izplatība pasaulē Indoeiropiešu valodu statuss pasaulē Indoeiropiešu valodu koks Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.
Skatīt Senangļu valoda un Indoeiropiešu valodas
Latīņu raksts
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.
Skatīt Senangļu valoda un Latīņu raksts
Lietvārds
Lietvārds jeb substantīvs (no substantia — 'viela, būtība') ir patstāvīga un lokāma vārdšķira, kuras vārdi nosauc objektus (piemēram, "māja"), procesus ("lasīšana"), pazīmes ("zaļums"), abstraktus jēdzienus ("laime").
Skatīt Senangļu valoda un Lietvārds
Nominatīvs
Nominatīvs ir locījums, kas parasti apzīmē darbības darītāju.
Skatīt Senangļu valoda un Nominatīvs
Rūnu raksts
''Codex Runicus'' lappuse (ap 1300 g.) Rūnu raksti ir komplekss apzīmējums dažādās kultūrās lietotiem alfabētiem.
Skatīt Senangļu valoda un Rūnu raksts
Rietumģermāņu valodas
Rietumģermāņu valodas ir lielākā no trim indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas apakšgrupām.
Skatīt Senangļu valoda un Rietumģermāņu valodas
Skotija
Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).
Skatīt Senangļu valoda un Skotija
Valoda
Teotivakanā, kur attēlots runājošs cilvēks Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.
Skatīt Senangļu valoda un Valoda
Vietniekvārds
Vietniekvārdi jeb pronomeni ir vārdšķira, kuras vārdus lieto, lai aizstātu nomenus (lietvārdus, īpašības vārdus).
Skatīt Senangļu valoda un Vietniekvārds
Zināms kā Anglosakšu valoda, Senā angļu valoda, Vecangļu valoda.