Komunikācija

10 attiecības: Austrumslāvi, Austrumslāvu valodas, Baltkrievu valoda, Baznīcslāvu valoda, Grāmata, Kijivas Krievzeme, Kirilica, Krievu valoda, Rusīnu valoda, Ukraiņu valoda.

Austrumslāvi

Austrumslāvu ciltis 8. un 9. gadsimtā Austrumslāvi ir austrumslāvu valodās runājošu slāvu kopa, kas valodas un kultūras ziņā ir atšķirīga no rietumslāviem un dienvidslāviem.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Austrumslāvi · Redzēt vairāk »

Austrumslāvu valodas

Austrumslāvu valodas ir viens no slāvu valodu atzariem.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Austrumslāvu valodas · Redzēt vairāk »

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda (беларуская мова) ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Baltkrievu valoda · Redzēt vairāk »

Baznīcslāvu valoda

Baznīcslāvu valoda, senslāvu valoda, senbulgāru valoda jeb senmaķedoniešu valodaBenjamin W. Fortson.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Baznīcslāvu valoda · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Grāmata · Redzēt vairāk »

Kijivas Krievzeme

Kijivas Krievzeme jeb Senā Krievzeme (senskandināvu: Garðaríki,, senaustrumslāvu: Рѹ́сь vai роусьскаѧ землѧ — 'rusu zeme') ir vēsturnieku dots apzīmējums pārslāvoto rusu kņazu (Rurikoviču) viduslaiku valstu savienībai Austrumeiropā ar galvaspilsētu Kijivā.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Kijivas Krievzeme · Redzēt vairāk »

Kirilica

Kirilica (bulgāru un, krievu un) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Kirilica · Redzēt vairāk »

Krievu valoda

Krievu valoda (русский язык, russkij jazyk) ir teritoriāli ļoti plaši izplatīta Eirāzijas kontinentā un ir skaitliski lielākā no slāvu valodām.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Krievu valoda · Redzēt vairāk »

Rusīnu valoda

Rusīnu valoda (русиньскый язык) ir austrumslāvu valoda, kurā galvenokārt runā rusīni.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Rusīnu valoda · Redzēt vairāk »

Ukraiņu valoda

Ukraiņu valoda (украї́нська мо́ва, ukrayins'ka mova), vēsturiski ruska jeb rusinska (ру́ська, руси́нська), ir austrumslāvu valoda.

Jaunums!!: Senkrievu valoda un Ukraiņu valoda · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Senaustrumslāvu valoda.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika

IzejošaisIenākošā