Satura rādītājs
27 attiecības: Antarktīda, Daudzstūris, Dekarta koordinātu sistēma, Dienvidpols, Eiklīda ģeometrija, Hipersfēra, Intervāls (matemātika), Invariants, Jaunzēlande, Klusais okeāns, Latvija, Leņķis, Loks (matemātika), Neeiklīda ģeometrija, Nogrieznis, O, Plakne, Planimetrija, Punkts (ģeometrija), Sfēra, Skalārais reizinājums, Stereometrija, Taisne, Trijstūris, Vektors, Vienības vektors, Ziemeļpols.
Antarktīda
Antarktīda (no, antarktikos — ‘pretējs Arktikai’) ir kontinents, kas ieskauj Zemes Dienvidpolu, un atrodas Antarktikā.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Antarktīda
Daudzstūris
Daži daudzstūri (trijstūris, četrstūris, ieliekts divpadsmitstūris un tāds nosacīts daudzstūris, kura malas šķērso viena otru) Daudzstūris ir plaknes daļa, ko ierobežo slēgta lauzta līnija, kas nekrusto sevi.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Daudzstūris
Dekarta koordinātu sistēma
Taisnleņķa koordinātu sistēma plaknē. Te ir atzīmēti 4 punkti: (2, 3)(zaļš), (-3, 1)(sarkans), (-1,5, -2,5)(zils) un (0, 0)(lillā, koordinātu sākumpunkts). Dekarta koordinātu sistēma (jeb taisnleņķa koordinātu sistēma) ir plaknes vai telpas koordinātu sistēma, kur punkta atrašanās vietu plaknē vai telpā nosaka pēc tā attāluma no divām vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Dekarta koordinātu sistēma
Dienvidpols
Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Dienvidpols
Eiklīda ģeometrija
Eiklīda ģeometrija ir plaknes un telpisku figūru izpēte, kurā tiek izmantotas Aleksandrijas grieķu matemātiķa Eiklīda darbā "Elementi" apkopotās aksiomas un teorēmas.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Eiklīda ģeometrija
Hipersfēra
Sfēras vispārinājumu n > 3 dimensijās sauc par hipersfēru, taču bieži vien to sauc arī vienkārši par sfēru.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Hipersfēra
Intervāls (matemātika)
Intervāls ir visi tie reālie skaitļi, kuri atrodas starp kaut kādiem reāliem skaitļiem a un b (a.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Intervāls (matemātika)
Invariants
Invariants ir lielums, kas paliek nemainīgs, piemēram, kādā norisē vai apstākļos(franču valodā vārds invariant nozīmē nemainīgs).
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Invariants
Jaunzēlande
Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Jaunzēlande
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Klusais okeāns
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Latvija
Leņķis
Leņķis ir plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kam ir kopīgs sākumpunkts.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Leņķis
Loks (matemātika)
Attēlā redzami divi loki: ∪ ''DL''. Mazākā riņķa līnijas daļa ir ∪ ''DGL''.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Loks (matemātika)
Neeiklīda ģeometrija
Neeiklīda ģeometrija ir jebkura ģeometriska sistēma, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Neeiklīda ģeometrija
Nogrieznis
17. gadsimta gravīra Nogrieznis ir taisnes daļa starp diviem punktiem.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Nogrieznis
O
Burts "O". O ir latīņu alfabēta piecpadsmitais burts.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un O
Plakne
Divas šķeļošas plaknes trīsdimensionālā telpā Plakne ir virsma, kas satur katru taisni, kura savieno jebkurus divus tās punktus.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Plakne
Planimetrija
Planimetrija (no latīņu planum — 'plakne' un sengrieķu μετρεω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētīti vienas plaknes (divdimensiju) objekti: plakanās figūras, leņķi, attālumi, laukumi.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Planimetrija
Punkts (ģeometrija)
Punkts ir objekts telpā, kuram ir koordinātas, bet nav izmēru, laukuma, tilpuma, virziena un jebkādu citu raksturlielumu.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Punkts (ģeometrija)
Sfēra
Sfēra Sfēra ģeometrijā ir punktu kopa, kas definēta kā trīs dimensiju Eiklīda telpas apakškopa, sastāvoša no visiem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā attālumā no kāda fiksēta punkta Eiklīda telpā.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Sfēra
Skalārais reizinājums
Matemātikā skalārais reizinājums ir bināra operācija, kas diviem vektoriem piekārto skalāru lielumu jeb skaitli, kas raksturo doto vektoru garumu un leņķi starp tiem, un nav atkarīgs no koordinātu sistēmas, kurā vektori uzdoti.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Skalārais reizinājums
Stereometrija
Stereometrija (no sengrieķu στερεός — 'ciets, telpisks' un μετρέω — 'mēru') ir Eiklīda ģeometrijas sadaļa, kurā tiek pētītas telpiskas figūras.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Stereometrija
Taisne
Dažāda slīpuma taisnes koordinātu plaknē. Sarkanā un zilā taisne ir paralēlas, zaļā taisne tās krusto. Taisne ir viens no ģeometrijas pamatelementiem.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Taisne
Trijstūris
Trijstūris ir plaknes figūra, kuru norobežo trīs nogriežņi, kurus sauc par malām.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Trijstūris
Vektors
Vektors AB — orientēts taisnes nogrieznis, kurš savieno punktu A ar punktu B Vektors — orientēts taisnes nogrieznis, t.i., tāds taisnes nogrieznis, kurš savieno divus punktus A \, un B \, un ir norādīts, kuru no šiem punktiem uzskatīt par nogriežņa sākumu un kuru par gala punktu.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Vektors
Vienības vektors
Vienības vektors jeb orts ir tāds vektors, kurš nav nullvektors un tā garumu (moduli) izmanto par mēra vienību, jo vektora garumam virziena noteikšanā nav nekādas nozīmes.
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Vienības vektors
Ziemeļpols
Ziemeļpols ir vistālāk ziemeļos esošais Zemes punkts (vieta, kurā planētas iedomātā griešanās ass krusto Ziemeļu puslodes virsmu).
Skatīt Sfēriskā ģeometrija un Ziemeļpols
Zināms kā Eliptiskā ģeometrija.