Satura rādītājs
7 attiecības: Boļševiki, Latvijas brīvības cīņas, Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija, Latvijas valsts pasludināšana, Proletariāts, Rīgas Tautas nams, Ulmaņa apvērsums.
Boļševiki
Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.
Skatīt Sociāldemokrāts un Boļševiki
Latvijas brīvības cīņas
Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.
Skatīt Sociāldemokrāts un Latvijas brīvības cīņas
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija (LSDSP) ir sociāldemokrātiska partija Latvijā, pirmā latviešu politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota 1904.
Skatīt Sociāldemokrāts un Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Latvijas valsts pasludināšana
V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918.
Skatīt Sociāldemokrāts un Latvijas valsts pasludināšana
Proletariāts
Proletariāts kā kapitālistiskās sistēmas bāze un visvairāk ekspluatētā klase Proletariāts (no — nabagi) ir sociālā šķira, kurai nepieder īpašums un ražošanas līdzekļi.
Skatīt Sociāldemokrāts un Proletariāts
Rīgas Tautas nams
Tautas nams Ernesta Štālberga piedāvātais projekts Uz PSRS patmarkas Rīgas Tautas nams (pabeigts 1931. gadā), arī Arodbiedrību nams, atrodas Bruņinieku ielā 29/31.
Skatīt Sociāldemokrāts un Rīgas Tautas nams
Ulmaņa apvērsums
Paziņojums par apvērsumu laikrakstā „Latvijas Kareivis” Ulmaņa apvērsums jeb 1934.