21 attiecības: Asaris, Cēsu novads, Eitrofikācija, Glīveņu dzimta, Grīšļi, Gulbji, Karūsas, Kosas, Laucis, Līdakas, Līnis, Lēpes, Mārsnēni, Mārsnēnu pagasts, Meža pīles, Niedres, Raudas, Ruduļi, Sfagni, Starti, Vilkvālīšu dzimta.
Asaris
Asaris jeb Eiropas asaris (Perca fluviatilis) ir asaru dzimtas (Percidae) plēsīga saldūdens zivis.
Jaunums!!: Startu ezers un Asaris · Redzēt vairāk »
Cēsu novads
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: Startu ezers un Cēsu novads · Redzēt vairāk »
Eitrofikācija
zilaļģu eitrofikācija Potomakas upē. Eitrofikācija ir ķīmisku uzturvielu, parasti slāpekļa un fosfora savienojumu, palielināšanās ekosistēmā izraisīta paaugstināta augu augšanas un atmiršanas intensitāte.
Jaunums!!: Startu ezers un Eitrofikācija · Redzēt vairāk »
Glīveņu dzimta
Glīveņu dzimta ir cirveņu rindas ūdensaugu dzimta, kura sastopama dažādās klimatiskajās joslās.
Jaunums!!: Startu ezers un Glīveņu dzimta · Redzēt vairāk »
Grīšļi
Grīšļi ir apjomīga ģints grīšļu dzimtā.
Jaunums!!: Startu ezers un Grīšļi · Redzēt vairāk »
Gulbji
Gulbji, gulbju ģints (Cygnus) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) ģintīm, kas apvieno 6 putnu sugas.
Jaunums!!: Startu ezers un Gulbji · Redzēt vairāk »
Karūsas
Karūsas, karūsu ģints (Carassius) ir karpu dzimtas (Cyprinidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas.
Jaunums!!: Startu ezers un Karūsas · Redzēt vairāk »
Kosas
Kosu klasi pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum).
Jaunums!!: Startu ezers un Kosas · Redzēt vairāk »
Laucis
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns.
Jaunums!!: Startu ezers un Laucis · Redzēt vairāk »
Līdakas
Līdakas (Esox) ir vienīgā līdaku dzimtas (Esocidae) ģints.
Jaunums!!: Startu ezers un Līdakas · Redzēt vairāk »
Līnis
Līnis (Tinca tinca) ir vienīgā līņu dzimtas (Tincidae) saldūdens zivs, kas mājo arī jūrā upju grīvu tuvumā.
Jaunums!!: Startu ezers un Līnis · Redzēt vairāk »
Lēpes
Dzeltenās lēpes auglis ''Nuphar saggitifolia'' lapas ir garenas Lēpes ir daudzgadīgu ūdensrožu dzimtas ūdensaugu ģints, ar izplatību ziemeļu puslodē no mērenās līdz subarktiskajai joslai.
Jaunums!!: Startu ezers un Lēpes · Redzēt vairāk »
Mārsnēni
Mārsnēni ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagasta centrs autoceļu V323 (Liepa—Smiltene) un V183 (Rauna—Mārsnēni—Ķerves) krustojumā.
Jaunums!!: Startu ezers un Mārsnēni · Redzēt vairāk »
Mārsnēnu pagasts
Mārsnēnu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām.
Jaunums!!: Startu ezers un Mārsnēnu pagasts · Redzēt vairāk »
Meža pīles
Meža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae).
Jaunums!!: Startu ezers un Meža pīles · Redzēt vairāk »
Niedres
Niedres (Phragmites) ir segsēkļu grupas graudzāļu dzimtas ģints.
Jaunums!!: Startu ezers un Niedres · Redzēt vairāk »
Raudas
Raudas, raudu ģints (Rutilus) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 9 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastā rauda.
Jaunums!!: Startu ezers un Raudas · Redzēt vairāk »
Ruduļi
Ruduļi, ruduļu ģints (Scardinius) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 10 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām vislabāk zināmā suga ir parastais rudulis.
Jaunums!!: Startu ezers un Ruduļi · Redzēt vairāk »
Sfagni
Sfagni (Sphagnum) ir sūnu ģints.
Jaunums!!: Startu ezers un Sfagni · Redzēt vairāk »
Starti
Starti (agrāk arī Startu muiža) ir ciems Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Jaunums!!: Startu ezers un Starti · Redzēt vairāk »
Vilkvālīšu dzimta
Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae) ir graudzāļu rindas dzimta, kurā ietilpst divas ģintis.
Jaunums!!: Startu ezers un Vilkvālīšu dzimta · Redzēt vairāk »