Satura rādītājs
9 attiecības: Foraminīferas, Fosilijas, Kaļķi, Kembrijs, Kramaļģes, Morfoloģija (bioloģija), Sūkļi, Smiltis, Vizla.
Foraminīferas
Foraminīferas (Foraminifera, Foramminiferida) ir vienšūņu organismu grupa, kas dažādās klasifikācijās variē no tipa līdz kārtai.
Skatīt Tekstulariīdas un Foraminīferas
Fosilijas
cm diametrā Fosilijas (— 'izrakts no zemes') jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas, kā arī to darbības nospiedumi, piemēram, pēdu nospiedumi.
Skatīt Tekstulariīdas un Fosilijas
Kaļķi
Kaļķi var būt.
Skatīt Tekstulariīdas un Kaļķi
Kembrijs
Kembrijs ir paleozoja ēras pirmais periods, kas ilga no līdz miljoniem gadu pirms mūsdienām.
Skatīt Tekstulariīdas un Kembrijs
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Skatīt Tekstulariīdas un Kramaļģes
Morfoloģija (bioloģija)
Lapu morfoloģija. Dažādas atšķirības lapu formā, malu robojumā un dzīslojumā. Morfoloģija ir bioloģijas nozare, kas pēta un apraksta gan dzīvo organismu un to daļu ārējo uzbūvi (formu, krāsu, atšķirības u.c.), tā arī organismu iekšējo uzbūvi.
Skatīt Tekstulariīdas un Morfoloģija (bioloģija)
Sūkļi
Sūkļi (Porifera) ir bezmugurkaulnieku dzīvnieku tips.
Skatīt Tekstulariīdas un Sūkļi
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Tekstulariīdas un Smiltis
Vizla
Vizla ir silikātu grupas minerāls, precīzāk, filosilikāts.
Skatīt Tekstulariīdas un Vizla
Zināms kā Textulariida.