Ātrāk nekā pārlūku!
12 attiecības: Amerikas pilsoņu karš, Amerikas Savienotās Valstis, Austrumprūsija, Čārlzs Henrijs Stenlijs, Čikāga, Ņujorka, Frederiks Perēns, Karaļauči, Majors, Medicīna, Pols Morfijs, Vācija.
Amerikas pilsoņu karš
Amerikas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kas norisinājās no 1861. līdz 1865. gadam starp Amerikas Savienotajām Valstīm un vienpadsmit Amerikas Valstu Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no pārējās Savienības un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgalā.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Amerikas pilsoņu karš · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Austrumprūsija
Austrumprūsijas karte 1881. gadā Austrumprūsijas karte 1944. gadā. Austrumprūsija (vai Mažoji Lietuva — 'Mazā Lietuva') bija viens no Prūsijas reģioniem Baltijas jūras piekrastes dienvidaustrumos, kas pastāvēja no 13. gadsimta līdz Otrā pasaules kara beigām 1945.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Austrumprūsija · Redzēt vairāk »
Čārlzs Henrijs Stenlijs
Čārlzs Henrijs Stenlijs (1819. gada septembrī Braitona — Ņujorka) bija Lielbritānijas un ASV šahists.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Čārlzs Henrijs Stenlijs · Redzēt vairāk »
Čikāga
Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Čikāga · Redzēt vairāk »
Ņujorka
Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Ņujorka · Redzēt vairāk »
Frederiks Perēns
Frederiks Perēns (Londona — Ņujorka) bija ASV šahists.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Frederiks Perēns · Redzēt vairāk »
Karaļauči
Karaļauči jeb Kēnigsberga (prūšu: Kunnegsgarbs — ‘ķēniņkalns’), Krievijas avotos — Kaļiņingrada, ir Krievijas Federācijā ietilpstoša pilsēta valsts galējos rietumos, neaizsalstoša Baltijas jūras osta un eksklāva Kaļiņingradas apgabala centrs.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Karaļauči · Redzēt vairāk »
Majors
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku majora parādes formas apkakles zīmotne. Majors ( — 'lielākais, vecākais') ir pirmā vecāko virsnieku dienestu pakāpe, kas ir augstāka par kapteiņa un zemāka par pulkveža dienesta pakāpi.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Majors · Redzēt vairāk »
Medicīna
Asklēpija rokās Medicīna ( — ‘ārstniecība’, ‘dziedniecība’) ir zinātnisku atziņu sistēma un praktiska darbība cilvēka veselības saglabāšanai.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Medicīna · Redzēt vairāk »
Pols Morfijs
Pols Čārlzs Morfijs (Ņūorleāna — Ņūorleāna) bija ASV šahists.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Pols Morfijs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Teodors Lihtenheins un Vācija · Redzēt vairāk »
