Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Hasijs

Indekss Hasijs

Hasijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Hs un atomskaitli 108.

19 attiecības: Atomskaitlis, Ķīmisko elementu periodiskā tabula, Darmštate, Dubna (Krievija), Dzelzs, Hesene, Izotops, Kodolenerģija, Masas skaitlis, Organisms, Osmijs, Oto Hāns, Padomju Savienība, Pārejas metāli, Pussabrukšanas periods, Radioaktivitāte, Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība, Svins, Vācija.

Atomskaitlis

Atomskaitlis ir vienāds ar protonu skaitu atoma kodolā.

Jaunums!!: Hasijs un Atomskaitlis · Redzēt vairāk »

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

Ķīmisko elementu periodiskā tabula Ķīmisko elementu periodiskā tabula ir tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc atomskaitļa (protonu skaita kodolā).

Jaunums!!: Hasijs un Ķīmisko elementu periodiskā tabula · Redzēt vairāk »

Darmštate

Darmštate ir pilsēta Vācijā, kas atrodas Hesenes federālās zemes dienvidu daļā.

Jaunums!!: Hasijs un Darmštate · Redzēt vairāk »

Dubna (Krievija)

Dubna ir pilsēta Maskavas apgabalā, Krievijā.

Jaunums!!: Hasijs un Dubna (Krievija) · Redzēt vairāk »

Dzelzs

Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.

Jaunums!!: Hasijs un Dzelzs · Redzēt vairāk »

Hesene

Hesene ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: Hasijs un Hesene · Redzēt vairāk »

Izotops

Ūdeņraža izotopu atomu uzbūve Izotopi (no grieķu ισος — vienāds, un τόπος — vieta) ir atomi, kuru kodolos ir vienāds skaits protonu, bet dažāds skaits neitronu.

Jaunums!!: Hasijs un Izotops · Redzēt vairāk »

Kodolenerģija

Kodolu īpatnējās saites enerģijas atkarība no masas skaitļa Kodolenerģija ir enerģijas veids, kura izdalās eksotermiskajās kodolreakcijās.

Jaunums!!: Hasijs un Kodolenerģija · Redzēt vairāk »

Masas skaitlis

Atoma masas skaitlis ir kodolā esošo protonu un neitronu kopīgais skaits.

Jaunums!!: Hasijs un Masas skaitlis · Redzēt vairāk »

Organisms

Dažādi organismi Organisms (organismós) bioloģijā un ekoloģijā ir dzīva būtne, dzīvs ķermenis.

Jaunums!!: Hasijs un Organisms · Redzēt vairāk »

Osmijs

Osmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Os un atomskaitli 76.

Jaunums!!: Hasijs un Osmijs · Redzēt vairāk »

Oto Hāns

Oto Hāns (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis, 1944.

Jaunums!!: Hasijs un Oto Hāns · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: Hasijs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pārejas metāli

KMnO4 (violets) Pārejas metāli ir ķīmiskie elementi, kuru atomskaitlis ir no 21 līdz 30, no 39 līdz 48, 57, no 72 līdz 80, 89 un no 104 līdz 112.

Jaunums!!: Hasijs un Pārejas metāli · Redzēt vairāk »

Pussabrukšanas periods

Radioaktīvās sabrukšanas simulācija, sākotnēji ņemot četrus vai 400 atomus. Skaitlis augšā ir pagājušo pussabrukšanas periodu skaits. Jo vairāk atomu, jo labāk darbojas lielā skaita likums. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā kādu nestabilu, eksponenciāli sadalošos objektu skaits samazinās divas reizes jeb laiks, kurā nestabila objekta sabrukšanas varbūtība ir 1/2.

Jaunums!!: Hasijs un Pussabrukšanas periods · Redzēt vairāk »

Radioaktivitāte

Radioaktivitāte (no — 'izstarot' un activus — 'aktīvs, darbīgs') — dažu atomu kodolu spēja pašiem no sevis sabrukt, veidojot jaunus, atšķirīgus kodolus (vai arī mainās kodola iekšējā enerģija).

Jaunums!!: Hasijs un Radioaktivitāte · Redzēt vairāk »

Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība

Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība jeb IUPAC (no) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas apvieno dažādu valstu ķīmiķus.

Jaunums!!: Hasijs un Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība · Redzēt vairāk »

Svins

Svins ir ķīmiskais elements ar simbolu Pb un atomskaitli 82.

Jaunums!!: Hasijs un Svins · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: Hasijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

Ekaosmijs, Hassijs, Hassium, Hs, Unniloktijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »