7 attiecības: Baltu reliģija, Dvēsele, Mārtiņi, Meteņi, Veļu laiks, Veļu māte, Ziemassvētki.
Baltu reliģija
Baltu reliģija jeb dievestība ir seno baltu reliģija, kuras izpratni, trūkstot pilnvērtīgiem rakstu avotiem, meklē senajās hronikās, kā arī lietuviešu un latviešu mitoloģijās.
Jaunums!!: Veļi un Baltu reliģija · Redzēt vairāk »
Dvēsele
Viljama Adolfa Bugro glezna DvēseleApraksts ir veidots pēc šādas formas — cilvēka dvēseles rašanās (vai arī aprakstīta pirmo cilvēku radīšana, lai padarītu skaidrāku dvēseles veidošanu), dvēseles apraksts, pēcnāves dzīve (aprakstīta, lai saprastu dvēseles fiziskās (-o) dzīves (-ju) galveno uzdevumu).
Jaunums!!: Veļi un Dvēsele · Redzēt vairāk »
Mārtiņi
Apkūlības ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kas sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10.
Jaunums!!: Veļi un Mārtiņi · Redzēt vairāk »
Meteņi
Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī.
Jaunums!!: Veļi un Meteņi · Redzēt vairāk »
Veļu laiks
Veļu laiks latviešu Saules kalendārā ir laika posms no Apjumībām līdz Apkūlībām vai no Apkūlībām līdz Ziemassvētkiem.
Jaunums!!: Veļi un Veļu laiks · Redzēt vairāk »
Veļu māte
Veļu mātes mitoloģiskā tēla ietekme latviešu glezniecībā (Janis Rozentāls, 1897). Veļu māte jeb Kapu māte ir viena no nāves dievietēm latviešu mitoloģijā, pēc nozīmības tikpat svarīga kā Zemes māte, kuru uzskata arī kā Veļu mātes funkcionālo sinonīmu.
Jaunums!!: Veļi un Veļu māte · Redzēt vairāk »
Ziemassvētki
Ziemassvētki, Ziemsvētki jeb Ziemas svētki ir gadskārtu svētki, kurus katru gadu svin neilgi pēc ziemas saulgriežiem 20.
Jaunums!!: Veļi un Ziemassvētki · Redzēt vairāk »