Satura rādītājs
36 attiecības: Alberts fon Bukshēvdens, Boļeslavs III Greizmutis, Gļebs Vseslavičs, Kijivas lielkņazi, Lietuvieši, Livonijas bīskapija, Magnuss Stiprais, Minskas kņazi, Mstislavs Vladimirovičs, Pareizticība, Polijas valdnieku uzskaitījums, Polockas kņazi, Polockas kņaziste, Polockas Rurikoviču dinastija, Rogvolods Borisovičs, Rostislavs Gļebovičs, Rurika dinastija, Smoļenskas kņazi, Sverkers I, Valdemārs I Lielais, Vasiļko Volodarevičs, Vladimirs (Polockas kņazs), Vladimirs Monomahs, Vseslavs Vasiļkovičs, Zviedrijas valdnieku uzskaitījums, 1090. gads, 1135. gads, 1139. gads, 1140. gads, 1151. gads, 1159. gads, 1165. gads, 1167. gads, 1198. gads, 1216. gads, 1222. gads.
Alberts fon Bukshēvdens
Alberts fon Bukshēvdens (dzimis apmēram, miris), arī Alberts no Apeldernas, bija garīdznieks, diplomāts, politiķis, trešais Līvzemes (Ikšķiles) bīskaps, vēlāk pirmais Rīgas bīskaps.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Alberts fon Bukshēvdens
Boļeslavs III Greizmutis
Boļeslavs III Greizmutis (dzimis, miris) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Boļeslavs III Greizmutis
Gļebs Vseslavičs
Gļebs Vseslavičs jeb Gļibs Vseslavičs (dzimis ap 1060., miris) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Gļebs Vseslavičs
Kijivas lielkņazi
Kijivas ģerbonis. Kijivas lielkņazi bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Kijivas lielkņazi
Lietuvieši
Lietuvieši (lietuviai) jeb vēsturiski leiši (no senā pašnosaukuma leičiai) ir Ziemeļeiropas baltu tauta, kuras lielāka daļa dzīvo Lietuvā.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Lietuvieši
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Livonijas bīskapija
Magnuss Stiprais
Magnuss Stiprais (1106—1134) bija Zviedrijas karalis (1125—1130) un Dānijas princis.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Magnuss Stiprais
Minskas kņazi
Minskas kņazam Gļebam veltītā Baltkrievijas piemiņas monēta (2007). Minskas kņazs bija Minskas kņazistes valdnieka tituls 11.-14.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Minskas kņazi
Mstislavs Vladimirovičs
Mstislavs Vladimirovičs var būt.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Mstislavs Vladimirovičs
Pareizticība
Pareizticības izplatība pasaulē Pareizticība (baznīcslāvu: Правосла́виѥ, no, orthodoxía) jeb Ortodoksā baznīca, ir termins Austrumu Pareizticīgās baznīcas apzīmēšanai.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Pareizticība
Polijas valdnieku uzskaitījums
Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Polijas valdnieku uzskaitījums
Polockas kņazi
Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Polockas kņazu laika "Borisa vai Daugavas akmens" ar izkaltu krustu Daugavas kreisajā krastā pie Drujas pilsētas. Polockas kņazs bija valdnieka tituls Polockas kņazistē.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Polockas kņazi
Polockas kņaziste
Polockas kņaziste bija austrumslāvu viduslaiku valsts ar galvaspilsētu Polockā, kas izveidojās uz kriviču cilšu savienības bāzes 10. gadsimta otrajā pusē.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Polockas kņaziste
Polockas Rurikoviču dinastija
Polockas Rurikoviču dinastija jeb Polockas Rurikīdi, kas reizēm dēvēti arī par Rogvolodovičiem (baltkrievu Рагвалодавічы vai Ізяслававічы) bija teiksmainā Polockas ķēniņa Rogvoloda (Ragnvalda) meitas Rognedas un Kijevas lielkņaza Vladimira (Valdemāra) pēcnācēji.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Polockas Rurikoviču dinastija
Rogvolods Borisovičs
Rogvolods (Vasīlijs) Borisovičs vai Rogvolods-Vasīlijs Rogvolodovičs (miris pēc 1171. gada) bija kņaza Rogvoloda-Borisa Vseslaviča dēls no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Rogvolods Borisovičs
Rostislavs Gļebovičs
Rostislavs Gļebovičs (dzimis pēc 1090., miris 1165. gadā) bija viens no Minskas kņaza Gļeba Vseslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Rostislavs Gļebovičs
Rurika dinastija
Rurika dzimtai piederīgie Kijivas lielkņazs Vladimirs Svjatoslavičs, varjagu ķēniņš Ruriks un Maskavas kņazs Dmitrijs Donskis Novgorodas monumenta "Tūkstošgadīgā Krievzeme" augšējā daļā Rurika dinastija — Rurikīdi jeb Rurikoviči bija rūsu cilmes Kijivas Krievzemes valdnieku dzimta, kas sazarojoties izveidoja Krievijas valdnieku ciltskoku līdz Krievijas cara Vasīlija IV Šuiska valdīšanas beigām 1610.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Rurika dinastija
Smoļenskas kņazi
Smoļenskas ģerbonis. Senkrievu kņazistes 11. gadsimtā. Smoļenskas kņazs bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Smoļenskas kņazi
Sverkers I
Sverkers I (Sverker den äldre) - Zviedrijas karalis (1130 - 1156).
Skatīt Volodars Gļebovičs un Sverkers I
Valdemārs I Lielais
Valdemārs I Lielais (dzimis, miris) bija Dānijas karalis no 1157.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Valdemārs I Lielais
Vasiļko Volodarevičs
Polockas kņaziste un citas Senās Krievzemes kņazistes neilgi pirms Zelta ordas uzbrukuma. Vasiļko Volodarevičs (dzimis starp 1135. un 1150. gadu, miris ap 1222. gadu), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no 1216.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Vasiļko Volodarevičs
Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs, bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Vladimirs (Polockas kņazs)
Vladimirs Monomahs
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ,,, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis, miris) bija Kijivas lielkņazs no 1113.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Vladimirs Monomahs
Vseslavs Vasiļkovičs
Vseslavs Vasiļkovičs (miris ap 1186. gadu) bija viens no Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Vseslavs Vasiļkovičs
Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
Mūsdienu Zviedrijas karaļu mazais ģerbonis. Šajā uzskaitījumā apkopoti kristītie Zviedrijas valdnieki, kopš aptuveni 970.
Skatīt Volodars Gļebovičs un Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
1090. gads
1090.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1090. gads
1135. gads
1135.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1135. gads
1139. gads
1139.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1139. gads
1140. gads
1140 (MCXL) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1140. gads
1151. gads
1151.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1151. gads
1159. gads
1159.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1159. gads
1165. gads
1165.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1165. gads
1167. gads
1167.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1167. gads
1198. gads
1198.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1198. gads
1216. gads
1216.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1216. gads
1222. gads
1222.
Skatīt Volodars Gļebovičs un 1222. gads
Zināms kā Volodars no Minskas.