Satura rādītājs
56 attiecības: Aļģes, Anālā atvere, Apaugļošanās, Asinsrites orgānu sistēma, Aste, Baktērijas, Bentoss, Binārā nomenklatūra, Dūņas, Detrīts, Dzīvnieki, Dziedzeris, Elpošana, Epitēlijaudi, Gadalaiks, Galva, Hermafrodīts, Horda, Hordaiņi, Izvadorgānu sistēma, Jūra, Kakls, Kārta, Klase (bioloģija), Kramaļģes, Kutikula, Latvija, Maņu orgānu sistēma, Mātīte, Mejoze, Muskuļi, Mute, Mutes dobums, Nematodes, Nervs, Nervu sistēma, Ola, Olnīca, Pazemes ūdeņi, Pirmmutnieki, Protonefrīdiji, Purvs, Pushordaiņi, Rīkle, Reģenerācija, Rumpis, Saldūdens, Sūknis, Sēklinieks, Skropstiņas, ... Izvērst indekss (6 vairāk) »
Aļģes
Havaju salām Brūnaļģe ''Laminaria digitata'' Aļģes (Algae) ir neviendabīga grupa, kurā iekļautie organismi ir veidojušies dažādā laikā, no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vienojošas pazīmes.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Aļģes
Anālā atvere
Taisnās zarnas un anālās atveres diagramma. Anālā atvere jeb tūplis ir gremošanas sistēmas daļa, caur kuru tiek izvadītas fekālijas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Anālā atvere
Apaugļošanās
zigotu Apaugļošanās ir gametu savienošanās, lai radītu jaunu organismu.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Apaugļošanās
Asinsrites orgānu sistēma
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Asinsrites orgānu sistēma
Aste
Zīdītāja aste ar apmatojumu Aste pārsvarā ir kustīgs dzīvnieku orgāns, kas atrodas ķermeņa aizmugurējā daļā.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Aste
Baktērijas
Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Baktērijas
Bentoss
Bentosa paraugs palielinājumā Bentoss ((bentos) — 'dziļums') ir organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju gruntī vai uz grunts, kā arī uz zemūdens priekšmetiem.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Bentoss
Binārā nomenklatūra
Kārlis Linnejs tiek uzskatīts par binārās nomenklatūras ieviesēju Binārā nomenklatūra ir augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Binārā nomenklatūra
Dūņas
Dūņas ūdenstilpes krastā. Dūņas ir smalkgraudains, mīksts, organogēns drupiezis, kas sastāv no minerālo un organisko vielu maisījuma, kas nogulsnējas ūdenstilpju dibenā.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Dūņas
Detrīts
Krastā izskalots aļģu detrīts Detrīts (lat. detritus — saberzts) ir organogēns drupu materiāls nogulumos vai nogulumiežos.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Detrīts
Dzīvnieki
Dzīvnieki (Animalia, Metazoa) ir liela daudzšūnu organismu grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo vidi, barojas, pārtiekot no citiem organismiem.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Dzīvnieki
Dziedzeris
Cilvēka zemžokļa siekalu dziedzeri Dziedzeris ir orgāns, kas izstrādā un izdala (sekretē) dažādas īpašas vielas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Dziedzeris
Elpošana
Elpošanas sistēma Elpošana ir dzīvo būtņu viens no svarīgākajiem procesiem, kas iespaido fizioloģiskas funkcijas organismā, tas ir procesu kopums, kas nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu (ārēja elpošana), kā arī skābekļa izmantošanu šūnās un audos, lai oksidētu organiskas vielas un atbrīvotu enerģiju, kas nepieciešama dzīvības procesiem (šūnveida jeb audu elpošana).
Skatīt Vēderskropstaiņi un Elpošana
Epitēlijaudi
Dažādi epitēlijaudi Epitēlijaudi jeb epitēlijs (epithelium) ir audi, kas veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Epitēlijaudi
Gadalaiks
Zeme vienā un tai pašā diennakts laikā dažādos gadalaikos Gadalaiks jeb gadskārta ir gada daļa, kurai raksturīgi noteikti laikapstākļi un parādības dabā.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Gadalaiks
Galva
200px Galva ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa, kurā atrodas mute, smadzenes, redzes, garšas, ožas un dzirdes orgāni.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Galva
Hermafrodīts
Hermafrodīts ir organisms, kam ir gan vīriešu, gan sieviešu dzimuma dzimumorgāni.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Hermafrodīts
Horda
Horda var būt.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Horda
Hordaiņi
Hordaiņi (Chordata) ir otrmutnieku dzīvnieku tips, kuriem ir divpusīgi simetrisks (bilaterāls) ķermenis, kam izšķirama galva, viduklis un aste (izņēmums ir tunikāti).
Skatīt Vēderskropstaiņi un Hordaiņi
Izvadorgānu sistēma
Izvadorgānu sistēma ir orgānu sistēma, ar kuru palīdzību organisms atbrīvojas no kaitīgiem vielmaiņas galaproduktiem.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Izvadorgānu sistēma
Jūra
300px Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpe, kas saistīta ar okeānu, ko parasti no okeāna vairāk vai mazāk atdala sauszeme un kas no tā atšķiras ar ūdens īpašībām, dzīvajiem organismiem, straumēm.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Jūra
Kakls
Kakls ir ķermeņa daļa, kas savieno galvu ar rumpi.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Kakls
Kārta
Kārta ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Kārta
Klase (bioloģija)
Klase ir organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Klase (bioloģija)
Kramaļģes
Kramaļģes jeb diatomas (Bacillariophyceae) ir dabā plaši izplatīta aļģu grupa.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Kramaļģes
Kutikula
Dzīvnieku kutikulas slāņi. Kutikula ir ārējs epidermas apvalks, kas sedz dažādus dzīvos organismus vai to daļas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Kutikula
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Latvija
Maņu orgānu sistēma
redzi Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Maņu orgānu sistēma
Mātīte
Veneras simbols, kas tiek izmantots, lai apzīmētu sievišķo dzimumu Mātīte jeb sievišķais dzimums (♀) ir termins, kuru izmanto, lai apzīmētu organisma dzimumu, kura dzimumorgāni ražo sievišķās dzimumšūnas olšūnas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Mātīte
Mejoze
Mejoze ir īpašs šūnu dalīšanās veids, kas samazina hromosomu daudzumu uz pusi.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Mejoze
Muskuļi
Muskuļi (no — 'pelīte') ir specializēti, sarauties spējīgi ķermeņa audi.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Muskuļi
Mute
Cilvēka mute Mute ir ķermeņa atvere, caur kuru tiek uzņemta barība, daudzos gadījumos notiek arī elpošana.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Mute
Mutes dobums
Mutes dobums (Cavum oris) ir spraugveida telpa, ko izklāj gļotāda.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Mutes dobums
Nematodes
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips (citās klasifikācijās veltenisko tārpu (Nemathelminthes) tipa klase).
Skatīt Vēderskropstaiņi un Nematodes
Nervs
Kājas nervi (iekrāsoti dzelteni) Nervs ir perifērās nervu sistēmas daļa, kas sastāv no vairākiem paralēliem nervu šķiedru kūlīšiem, kuri ir ietverti saistaudu apvalkā.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Nervs
Nervu sistēma
Cilvēka nervu sistēma Nervu sistēma ir dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; nodrošina organisma kā veselas vienības funkcionēšanu, realizē saistību ar ārējo vidi un pielāgošanos tās mainīgajai sistēmai.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Nervu sistēma
Ola
Dažādu putnu un citu dzīvnieku olas Ola ir no organisma ārējā vidē izvadīta olšūna ar apvalkiem.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Ola
Olnīca
Sievietes olnīca Olnīcas (dsk. Ovarien) ir sieviešu reproduktīvās sistēmas dzimumdziedzeri, kuros norisinās olšūnu un dzimumhormonu (estrogēna un progesterona) veidošanās.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Olnīca
Pazemes ūdeņi
Tuhalas raganu aka Igaunijā, no kuras pazemes ūdeņi spiežas virspusē Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas dažādā dziļumā atrodas Zemes garozā — iežu porās, plaisās un tukšumos.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Pazemes ūdeņi
Pirmmutnieki
Pirmmutnieki (Protostomia) ir bilaterālo (Bilateria) dzīvnieku apakšnodalījums.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Pirmmutnieki
Protonefrīdiji
Protonefrīdiji ir pāru izvadorgāni zemākajiem bezmugurkaulniekiem (plakantārpiem, virpotājiem, priāpuliem, entoproktiem u.c.). Tie var pildīt arī osmoregulācijas un sadales funkcijas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Protonefrīdiji
Purvs
Mīrica nacionālajā parkā Purvs ir sauszemes platība, kurai raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska augu valsts un kūdras uzkrāšanās.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Purvs
Pushordaiņi
Pushordaiņi (Hemichordata) ir jūras bentosa bezmugurkaulnieku tips, kas pieder otrmutnieku apakšnodalījumam.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Pushordaiņi
Rīkle
deguna (''nasopharynx'') un balsenes daļās (''laryngopharynx'') Rīkle ir muskuļains orgāns mutes dobuma aizmugurē, rīkles dobuma daļa.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Rīkle
Reģenerācija
Izmaiņas marmora gekona astes zīmējumā liecina par tās atjaunošanos Reģenerācija (― atjaunošana, atjaunošanās) ir organismu spēja atjaunot audus, orgānus vai ķermeņa daļas.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Reģenerācija
Rumpis
Cilvēka ķermeņa rumpis Rumpis (no viduslejasvācu: rump — 'viduklis, pamatdaļa'), vidums jeb torss (no) ir masas ziņā ķermeņa apjomīgākā daļa.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Rumpis
Saldūdens
Baikālā atrodas ap 20% atkusušā virszemes saldūdens Saldūdens ir ūdens, kur izšķīdušo sāļu saturs ir mazāks nekā 0,05%.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Saldūdens
Sūknis
Ar roku darbināms ugunsdzēsības sūknis Sūknis ir ierīce šķidrumu pārvietošanai.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Sūknis
Sēklinieks
Vīriešu sēklinieku shematisks zīmējums Sēklinieki ir vīrišķie dzimumdziedzeri, kuros veidojas vīrišķie dzimumhormoni jeb androgēni (galvenokārt testosterons) un spermatozoīdi.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Sēklinieks
Skropstiņas
Plaušu trahejas epitēlijs. Skropstiņas ir vienšūnas organismu orgāns, ar kura palīdzību tie pārvietojas un uzņem barību.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Skropstiņas
Smiltis
Namiba tuksnesī Smiltis ir nogulumiezis, kā arī mākslīgs materiāls, ko veido irdens mazu iežu graudiņu maisījums, kuru izmērs var būt no 0,063 līdz 2 mm.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Smiltis
Spermatozoīds
Cilvēka spermatozoīds olšūnas apaugļošanas brīdī Spermatozoīds (no — sēkla, — dzīvība, — veids) ir vīrišķā dzimumšūna jeb vīrišķā gameta, kas paredzēta sievišķās olšūnas jeb gametas apaugļošanai.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Spermatozoīds
Tauste
Tauste ir viena no cilvēka maņām.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Tauste
Tips (zooloģija)
Tips ir Organismu klasifikācijas taksonomiskā vienība.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Tips (zooloģija)
Vasara
Lauks vasarā Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Vasara
Zvīņas
Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām.
Skatīt Vēderskropstaiņi un Zvīņas