Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: ANO Drošības padome, Antisemītisms, Armēņi, Ādolfs Hitlers, Franču revolūcija, Gulags, Historiogrāfija, Holokausts, Jirgens Hābermāss, Josifs Staļins, Karaspēks, Komunisms, Krievi, Molotova—Ribentropa pakts, Nacionālsociālisms, Osvencima, Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Padomju Savienība, Patriotisms, Plašsaziņas līdzekļi, Prūsija, Revizionisms, Revolūcija, Sabiedrotie (Otrais pasaules karš), Tauta, Vācieši, Vācija, 1939. gads, 1940. gads, 1986. gads.
ANO Drošības padome
Apvienoto Nāciju Drošības padomes sēde. Apvienoto Nāciju Drošības padome ir viena no galvenajām Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcijām, kura ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, kā arī citiem uzdevumiem.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un ANO Drošības padome · Redzēt vairāk »
Antisemītisms
Antisemītisms ir aizspriedumi vai diskriminējoša attieksme pret ebrejiem kā etnisku grupu.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Antisemītisms · Redzēt vairāk »
Armēņi
Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Armēņi · Redzēt vairāk »
Ādolfs Hitlers
Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »
Franču revolūcija
Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »
Gulags
Gulaga nometnes PSRS kartē (pēc 1945. gada) Gulags ( — 'Labošanas-darba nometņu un koloniju galvenā pārvalde') bija NKVD apakšnodaļa, kura no 1930.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Gulags · Redzēt vairāk »
Historiogrāfija
Historiogrāfija (viduslaiku, cēlies no, historía — ‘vēsture’,, graphein — ‘rakstīt’) ir zinātne, kas pēta vēstures zinātnes attīstību.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Historiogrāfija · Redzēt vairāk »
Holokausts
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs Holokausts (holókaustos — 'vissadedzināmākais upuris') ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā (1939—1945), ko veica nacistiskā Vācija.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Holokausts · Redzēt vairāk »
Jirgens Hābermāss
Jirgens Hābermāss (dzimis) ir vācu sociologs un filozofs.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Jirgens Hābermāss · Redzēt vairāk »
Josifs Staļins
Josifs Džugašvili (dzimis, miris), kopš 1912.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Josifs Staļins · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Komunisms
Francijā 2007. gada 1. maijā Komunisms (no — 'kopīgs') marksisma teorijā ir nākotnes sabiedriska iekārta, bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi tiesībās un iespējās pēc principa “No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām”.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Komunisms · Redzēt vairāk »
Krievi
Krievi (pašnosaukums — русские) ir austrumslāvu tauta Austrumeiropā, skaitliski lielākā slāvu tauta.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Krievi · Redzēt vairāk »
Molotova—Ribentropa pakts
Staļins un Ribentrops pēc pakta parakstīšanas. Molotova-Ribentropa paktā paredzētās teritoriālās izmaiņas (pa kreisi) un to izpilde 1940. gadā (pa labi) 1939. gada 19. septembrī PSRS publicētā Polijas sadalīšanas karte, kas atspoguļo sākotnējo vienošanos Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Ribentropa—Molotova pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, bija neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Molotova—Ribentropa pakts · Redzēt vairāk »
Nacionālsociālisms
Nacionālsociālistiskās Vācijas (1933-1945) karogs Nacionālsociālisms, bieži saīsināts līdz nacisms, ir politiska kustība, kas radās 1919.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Nacionālsociālisms · Redzēt vairāk »
Osvencima
Osvencima ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē uz rietumiem no Krakovas pie Vislas upes.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Osvencima · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Patriotisms
Patriotisms (no (patriōtēs) — 'līdzpilsonis', kas nāk no πατρίς (patris) — 'dzimtene, tēvzeme') ir savas dzimtenes, valsts mīlestība, kā arī darbošanās tās labā, aizstāvot to kā darbos, tā arī vārdos.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Patriotisms · Redzēt vairāk »
Plašsaziņas līdzekļi
Sūtītājs izmanto televīziju, lai nogādātu ziņojumu skatītājiem Plašsaziņas līdzekļi vai masu saziņas līdzekļi ir jebkurš rīks, kuru izmantojot var veikt plašsaziņu — ziņojumi tiek nogādāti no sūtītāja plašai auditorijai.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Plašsaziņas līdzekļi · Redzēt vairāk »
Prūsija
Prūsijas un Mazovijas karte 14. gadsimtā (Abrahams Ortēlijs, ''Theatrum Orbis Terrarum''.) Malborkas apriņķa ģerbonī. Prūsijas Karaliste Vācijas impērijas sastāvā (iekrāsota tumši zilā krāsā). Prūsija (prūšu: Prūsa) bija zeme, kas ar dažādiem nosaukumiem Centrāleiropas ziemeļos pie Baltijas jūras pastāvēja no viduslaikiem līdz Otrajam pasaules karam.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Prūsija · Redzēt vairāk »
Revizionisms
Revizionisms — tiekšanās pēc kāda stāvokļa, viedokļa, uzskatu sistēmas vai rīcības programmas grozīšanas, pārskatīšanas.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Revizionisms · Redzēt vairāk »
Revolūcija
Revolūcija politikā ir būtiska, parasti strauja un vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa, reizēm organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Revolūcija · Redzēt vairāk »
Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)
Sabiedroto un Ass valstis Otrā pasaules kara laikā. 1943. gada Sabiedroto propagandas plakāts Sabiedrotie Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Sabiedrotie (Otrais pasaules karš) · Redzēt vairāk »
Tauta
Tauta ir daudznozīmīgs jēdziens, ar ko visbiežāk saprot kādas valsts vai citas politiskas vienības iedzīvotāju (pilsoņu) kopumu, vai arī etnisku grupu, kurai ir kopīga valoda, kultūra, teritorija, reliģija un vēsture.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Tauta · Redzēt vairāk »
Vācieši
Vācieši ir ģermāņu tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Vācieši · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un Vācija · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: Vēsturnieku strīds un 1986. gads · Redzēt vairāk »
