Ātrāk nekā pārlūku!
31 attiecības: Ņeveļa, Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Karaspēks, Kauja par Franciju, Kārlis Hilperts, Kurzemes cietoksnis, Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Polijas kampaņa, Teodors Buse, Trešais reihs, Valters Hartmanis, Vācija, Vācu valoda, 1. aprīlis, 1. augusts, 1. janvāris, 15. augusts, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 20. janvāris, 21. aprīlis, 26. augusts, 26. oktobris, 8. maijs, 9. maijs.
Ņeveļa
Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Ņeveļa · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Kārlis Hilperts
Kārlis Hilperts (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Kārlis Hilperts · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Polijas kampaņa
Ass un pro-Ass valstis (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana Polijas kampaņa jeb Ceturtā Polijas dalīšana ir apzīmējums Trešā reiha, Slovākijas un PSRS karam pret Polijas Otro republiku, kas ilga no 1939.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Polijas kampaņa · Redzēt vairāk »
Teodors Buse
Teodors Buse (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Teodors Buse · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Valters Hartmanis
Valters Hartmanis (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām un Zobeniem kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Valters Hartmanis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
1. aprīlis
1.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
15. augusts
15.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 15. augusts · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 1945. gads · Redzēt vairāk »
20. janvāris
20.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 20. janvāris · Redzēt vairāk »
21. aprīlis
21.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 21. aprīlis · Redzēt vairāk »
26. augusts
26.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 26. augusts · Redzēt vairāk »
26. oktobris
26.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 26. oktobris · Redzēt vairāk »
8. maijs
8.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 8. maijs · Redzēt vairāk »
9. maijs
9.
Jaunums!!: 1. armijas korpuss (Vācija) un 9. maijs · Redzēt vairāk »
