1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas brīvības cīņas

1. latviešu atsevišķais bataljons vs. Latvijas brīvības cīņas

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas Neatkarības karš bija karš pret jaundibinātās Latvijas Republikas teritorijā iebrukušo Padomju Krievijas karaspēku, kas izvērtās cīņās par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas republiku.

Arnolds Artums-Hartmanis

Arnolds Artums-Hartmanis, arī Arnolds Artum-Hartmanis (1895—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku pulkvežleitnants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Arnolds Artums-Hartmanis · Arnolds Artums-Hartmanis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Atsevišķā studentu rota · Atsevišķā studentu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Augusts Vinnigs

Augusts Vinnigs (dzimis, miris) bija vācu politiķis un arodbiedrību darbinieks.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Augusts Vinnigs · Augusts Vinnigs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Landesvēra dalība Latvijas brīvības cīņās līdz Latgales atbrīvošanai. Tīrot ieročus, 1919. gada vasara Baltijas landesvērs ( — 'Baltiešu zemessardze'), retāk Latvijas zemessardze bija nosaukums vācbaltiešu dominētām militārajām vienībām, kas sāka veidoties 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Baltijas landesvērs · Baltijas landesvērs un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu kaujas · Cēsu kaujas un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Cēsu rota · Cēsu rota un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Daugavpils

Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Daugavpils · Daugavpils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dienvidlatvijas brigāde

Atsevišķās latviešu brigādes karavīri 1919. gada pavasarī. Eduards Kalniņš (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks). Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landesvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Dienvidlatvijas brigāde · Dienvidlatvijas brigāde un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Dzelzsdivīzija · Dzelzsdivīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Inčukalna kauja

Inčukalna kauja (- "sagrāve pie Inčukalna") bija Latvijas landesvēra aizsardzības operācija 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Inčukalna kauja · Inčukalna kauja un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jaunpils

Jaunpils ir apdzīvota vieta Zemgalē, Tukuma novada Jaunpils pagasta centrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jaunpils · Jaunpils un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Balodis (ģenerālis)

Balodis kopā ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Jozefu Beku Beka 1938. gada oficiālajā vizītē Rīgā Jānis Balodis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919—1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Balodis (ģenerālis) · Jānis Balodis (ģenerālis) un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jānis Zālītis

Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jānis Zālītis · Jānis Zālītis un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Jelgava · Jelgava un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Krievijas SFPR

Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika (KSFPR, arī Padomju Krievija) (krievu: Росси́йская Социалисти́ческая Федерати́вная Сове́тская Респу́блика) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Krievijas SFPR · Krievijas SFPR un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latviešu strēlnieki · Latviešu strēlnieki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvija · Latvija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda. 1.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas 1. Jātnieku pulks · Latvijas 1. Jātnieku pulks un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Bruņotie spēki · Latvijas Bruņotie spēki un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Neatkarības bataljons

Latvijas Neatkarības bataljons, pirms tam arī Instruktoru rezerve (līdz 1919. gada 5. janvārim), Virsnieku rezerves rota (līdz 1919. gada 3. februārim), Latvijas neatkarības rota (līdz 1919. gada 31. martam), bija viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Latvijas brīvības cīņu laikā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Neatkarības bataljons · Latvijas Neatkarības bataljons un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas Pagaidu valdība · Latvijas Pagaidu valdība un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Latvijas valsts pasludināšana · Latvijas brīvības cīņas un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Līvbērze

Līvbērze ir ciems Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, pagasta centrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Līvbērze · Latvijas brīvības cīņas un Līvbērze · Redzēt vairāk »

Lielauce

Lielauce ir ciems Dobeles novada Lielauces pagastā, pagasta centrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Lielauce · Latvijas brīvības cīņas un Lielauce · Redzēt vairāk »

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).

1. latviešu atsevišķais bataljons un Lielupe · Latvijas brīvības cīņas un Lielupe · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, Latvijas zemessardzes latviešu vienību pirmais komandieris.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Oskars Kalpaks · Latvijas brīvības cīņas un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Pēteris Krievs

Pēteris Krievs (—)Latvijas Brīvības cīņas 1918 — 1920.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Pēteris Krievs · Latvijas brīvības cīņas un Pēteris Krievs · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Pleskava · Latvijas brīvības cīņas un Pleskava · Redzēt vairāk »

Rudbārži

Rudbārži ir ciems Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā, pagasta centrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Rudbārži · Latvijas brīvības cīņas un Rudbārži · Redzēt vairāk »

Saldus

Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Saldus · Latvijas brīvības cīņas un Saldus · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Sarkanā armija · Latvijas brīvības cīņas un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Skrunda

Skrunda ir Kuldīgas novada pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Skrunda · Latvijas brīvības cīņas un Skrunda · Redzēt vairāk »

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Venta · Latvijas brīvības cīņas un Venta · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

1. latviešu atsevišķais bataljons un Ziemeļlatvijas brigāde · Latvijas brīvības cīņas un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā). Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919.

1. Kurzemes kājnieku divīzija un 1. latviešu atsevišķais bataljons · 1. Kurzemes kājnieku divīzija un Latvijas brīvības cīņas · Redzēt vairāk »