Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

12. marts un 1901. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 12. marts un 1901. gads

12. marts vs. 1901. gads

12. 1901.

Līdzības starp 12. marts un 1901. gads

12. marts un 1901. gads ir 16 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Indonēzija, Sukarno, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, 1835. gads, 1954. gads, 1968. gads, 1978. gads, 1982. gads, 1992. gads, 1994. gads, 1999. gads, 2000. gads.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

12. marts un Apvienotā Karaliste · 1901. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

12. marts un Austrālija · 1901. gads un Austrālija · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

12. marts un Čehija · 1901. gads un Čehija · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

12. marts un Indonēzija · 1901. gads un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Sukarno

Sukarno (dzimis, miris) bija pirmais Indonēzijas prezidents.

12. marts un Sukarno · 1901. gads un Sukarno · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

12. marts un Vācija · 1901. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

12. marts un Vecā un jaunā stila datumi · 1901. gads un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

12. marts un 1835. gads · 1835. gads un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

12. marts un 1954. gads · 1901. gads un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

12. marts un 1968. gads · 1901. gads un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

12. marts un 1978. gads · 1901. gads un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

12. marts un 1982. gads · 1901. gads un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

12. marts un 1992. gads · 1901. gads un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

12. marts un 1994. gads · 1901. gads un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

12. marts un 1999. gads · 1901. gads un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

12. marts un 2000. gads · 1901. gads un 2000. gads · Redzēt vairāk »

Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem

Salīdzinājums starp 12. marts un 1901. gads

12. marts ir 147 attiecības, bet 1901. gads ir 208. Tā kā viņi ir kopīgs 16, Jaccard indekss ir 4.51% = 16 / (147 + 208).

Atsauces

Šis raksts parāda attiecības starp 12. marts un 1901. gads. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:

Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »