Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

15. jūnijs

Indekss 15. jūnijs

15.

86 attiecības: Aivars Stranga, Alvis Vītoliņš, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Ļevs Gumiļovs, Žozefs Bonaparts, Ārkanzasa, Dānija, Džeimss Hants, Džeimss Polks, Džims Beluši, Džons Adamss (zinātnieks), Džons Bezzemis, Eduards Berklavs, Edvards Grīgs, Eiropa, Ella Ficdžeralda, Ernsts Ludvigs Kirhners, Frīdrihs III Hoencollerns, Futbols, Garais gads, Glenda Džeksone, Gregora kalendārs, Herberts Saimons, Ice Cube, Izraēla, Jānis Domburs, Jānis Grodums, Jons Antonesku, Jurijs Andropovs, Konstantīns Baļmonts, Kortnija Koksa, Lielā brīvības harta, Margareta Ebota, Mišels Lotito, Mihajs Eminesku, Nīls Patriks Heriss, Nikolā Pusēns, Olivers Kāns, Oto fon Bismarks, Pinatubo, Raimonds Vējonis, Spānijas monarhu uzskaitījums, Telemahs Karakals, Tomass Bērdžess, UEFA, Vatikāns, Vācija, Vācijas Impērija, Vilhelms II Hoencollerns, ..., Vladimirs Šatalovs, 1215. gads, 1594. gads, 1808. gads, 1819. gads, 1836. gads, 1843. gads, 1849. gads, 1867. gads, 1872. gads, 1878. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1888. gads, 1889. gads, 1914. gads, 1916. gads, 1920. gads, 1938. gads, 1946. gads Latvijā, 1950. gads, 1951. gads, 1954. gads, 1964. gads, 1966. gads Latvijā, 1969. gads, 1972. gads Latvijā, 1973. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1996. gads, 2010. gads Latvijā, 2021. gads, 2023. gads. Izvērst indekss (36 vairāk) »

Aivars Stranga

Aivars Stranga (dzimis Rēzeknē) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Aivars Stranga · Redzēt vairāk »

Alvis Vītoliņš

Alvis Vītoliņš (dzimis, miris) bija Latvijas šahists (starptautiskais meistars) un treneris.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Alvis Vītoliņš · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Anglija · Redzēt vairāk »

Ļevs Gumiļovs

Ļevs Gumiļovs (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks, etnologs, arheologs, antropologs, tulkotājs no persiešu valodas.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ļevs Gumiļovs · Redzēt vairāk »

Žozefs Bonaparts

Žozefs Bonaparts, dzimis, miris bija Napoleona I vecākais brālis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Žozefs Bonaparts · Redzēt vairāk »

Ārkanzasa

Ārkanzasa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ārkanzasa · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Dānija · Redzēt vairāk »

Džeimss Hants

Džeimss Simons Voliss Hants (—) bija angļu autosportists, Formula 1 čempions un pilots.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džeimss Hants · Redzēt vairāk »

Džeimss Polks

Džeimss Nokss Polks (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu vienpadsmitais prezidents, pārstāvēja Demokrātisko partiju.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džeimss Polks · Redzēt vairāk »

Džims Beluši

Džeimss Ādams Beluši (dzimis Čikāgā), vairāk pazīstams kā Džims Beluši, ir amerikāņu aktieris, mūziķis, dziedātājs un komiķis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džims Beluši · Redzēt vairāk »

Džons Adamss (zinātnieks)

Džons Kūčs Adamss (dzimis, miris) bija kornvoliešu izcelsmes britu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džons Adamss (zinātnieks) · Redzēt vairāk »

Džons Bezzemis

Džona, Anglijas karaļa ģerbonis Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis, miris), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džons Bezzemis · Redzēt vairāk »

Eduards Berklavs

Eduards Berklavs (dzimis, miris) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kurš 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Eduards Berklavs · Redzēt vairāk »

Edvards Grīgs

Edvards Hāgerups Grīgs (Edvard Hagerup Grieg, dzimis Bergenā, miris Bergenā) bija norvēģu komponists un pianists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Edvards Grīgs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Eiropa · Redzēt vairāk »

Ella Ficdžeralda

Ella Džeina Ficdžeralda (dzimusi, mirusi), pazīstama arī kā "Dziesmas pirmā lēdija", "džeza karaliene", "lēdija Ella", bija amerikāņu dziedātāja.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ella Ficdžeralda · Redzēt vairāk »

Ernsts Ludvigs Kirhners

Ernsts Ludvigs Kirhners (dzimis, miris) bija vācu/šveiciešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ernsts Ludvigs Kirhners · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hoencollerns

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis 1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Futbols · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Glenda Džeksone

Glenda Meja Džeksone (dzimusi, mirusi) bija angļu aktrise un politiķe.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Glenda Džeksone · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Herberts Saimons

Herberts Aleksanders Saimons (dzimis, miris) bija ASV politologs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Herberts Saimons · Redzēt vairāk »

Ice Cube

O'Šea Džeksons (dzimis), labāk zināms pēc sava skatuves vārda Ice Cube, ir amerikāņu reperis, dziesmu rakstnieks, aktieris un kinorežisors.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ice Cube · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jānis Domburs

Jānis Domburs (dzimis Rīgā) ir latviešu žurnālists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jānis Domburs · Redzēt vairāk »

Jānis Grodums

Jānis Grodums (dzimis, miris) bija latviešu mūziķis, Liepājas rokgrupas "Līvi" vokālists un basģitārists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jānis Grodums · Redzēt vairāk »

Jons Antonesku

Jons Viktors Antonesku (dzimis, miris) bija virsnieks Rumānijas Karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jons Antonesku · Redzēt vairāk »

Jurijs Andropovs

Jurijs Andropovs (dzimis, miris) bija padomju politiķis, Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jurijs Andropovs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Baļmonts

Konstantīns Baļmonts (dzimis, miris) bija krievu simbolisma dzejnieks un tulkotājs, viens no krievu dzejas sudraba laikmeta redzamākajiem pārstāvjiem.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Konstantīns Baļmonts · Redzēt vairāk »

Kortnija Koksa

Kortnija Basa Koksa (dzimusi Birmingemā, Alabamas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise, režisore un producente.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Kortnija Koksa · Redzēt vairāk »

Lielā brīvības harta

karalis Džons paraksta Hartu Lielā brīvības harta ir likums par aristokrātu privilēģijām, ko 1215.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Lielā brīvības harta · Redzēt vairāk »

Margareta Ebota

Margareta Aivsa Ebota (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu golfere.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Margareta Ebota · Redzēt vairāk »

Mišels Lotito

Mišels Lotito (dzimis, miris) bija franču izklaides jomas darbonis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Mišels Lotito · Redzēt vairāk »

Mihajs Eminesku

Mihajs Eminesku (dzimis kā Mihails Eminovičs (Mihail Eminovici), miris) bija rumāņu romantisma dzejnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem rumāņu literatūrā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Mihajs Eminesku · Redzēt vairāk »

Nīls Patriks Heriss

Nīls Patriks Heriss (dzimis) ir amerikāņu aktieris, producents, dziedātājs un režisors.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Nīls Patriks Heriss · Redzēt vairāk »

Nikolā Pusēns

Nikolā Pusēns (dzimis, miris) bija franču vēlīnā baroka gleznotājs, viens no klasicisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Nikolā Pusēns · Redzēt vairāk »

Olivers Kāns

Olivers Rolfs Kāns (dzimis Karlsrūē) ir bijušais Vācijas futbola vārtsargs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Olivers Kāns · Redzēt vairāk »

Oto fon Bismarks

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »

Pinatubo

Pinatubo ir aktīvs stratovulkāns Lusonas salā Filipīnās.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Pinatubo · Redzēt vairāk »

Raimonds Vējonis

Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2015—2019), aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts, bijis Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Raimonds Vējonis · Redzēt vairāk »

Spānijas monarhu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Spānijas karaļi, kopš 1516.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Spānijas monarhu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

Telemahs Karakals

Telemahs Karakals (dzimis 1866. gadā, miris 1951. gada 15. jūnijā) bija grieķu paukotājs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks un olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Telemahs Karakals · Redzēt vairāk »

Tomass Bērdžess

Tomass Viljams Bērdžess (zināms arī kā Bils Bērdžess; dzimis, miris) bija britu izcelsmes Francijas peldētājs un ūdenspolo spēlētājs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Tomass Bērdžess · Redzēt vairāk »

UEFA

UEFA jeb Eiropas Futbola asociāciju savienība ir Eiropas futbola administratīvais un kontroles orgāns.

Jaunums!!: 15. jūnijs un UEFA · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Impērija

Vācijas Impērija (vācu: Deutsches Reich) jeb Vācijas Ķeizarvalsts (vācu: Deutsches Kaiserreich) tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vācijas Impērija · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Vladimirs Šatalovs

Vladimirs Šatalovs (Владимир Александрович Шаталов, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs, aviācijas ģenerālleitnants.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vladimirs Šatalovs · Redzēt vairāk »

1215. gads

1215.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1215. gads · Redzēt vairāk »

1594. gads

1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1594. gads · Redzēt vairāk »

1808. gads

1808.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1808. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1843. gads

1843.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1843. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1867. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1946. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1966. gada notikumi Latvijas PSR.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1966. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1972.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1972. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2010.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2010. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2021. gads

2021.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2021. gads · Redzēt vairāk »

2023. gads

2023.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2023. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »