Ātrāk nekā pārlūku!
43 attiecības: Ērgļi (Ērgļu pagasts), Cīrava, Cēsis, Cēsu vaivadija, Firksi, Frīdrihs Ketlers, Grāmata, Grobiņas fogti, Jirgens fon Fārensbahs, Karalis, Kņazs, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Latvijas apriņķi, Lauciene, Lielā ģilde (Rīga), Liepāja, Lietuva, Livonija, Livonijas ordinācijas, Maideli, Nikolajs Mollīns, Noldes, Nurmuižas pils, Ostenzakeni, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Polija, Sēlija, Sigismunds III Vāsa, Skola, Tīzenhauzeni, Testaments, Tipogrāfija, Veļi, Vilhelms Ketlers, Zemgale, 12. decembris, 1539. gads, 1598. gads, 20. jūlijs, 20. jūnijs.
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Cīrava
Cīrava ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Cīrava · Redzēt vairāk »
Cēsis
Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Cēsis · Redzēt vairāk »
Cēsu vaivadija
Cēsu vaivadija (Województwo wendeńskie) bija Pārdaugavas Livonijas hercogistes administratīva vienība, kas izveidota pēc 1598.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Cēsu vaivadija · Redzēt vairāk »
Firksi
Baronu Firksu ģerbonis (1882)Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882 Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000) Zemītes muižas kungu māja Firksu Pedvāles muižas kungu māja Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920) Dunalkas Firksu kapliča (celta 1801. gadā, izpostīta 1937. gadā). fon Firksi ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Firksi · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Jirgens fon Fārensbahs
Jirgens fon Fārensbahs (dzimis 1551. gadā, miris) bija Livonijas karavadonis dažādu valstu karadienestā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Jirgens fon Fārensbahs · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas apriņķi
Apriņķis bija otrā vai trešā līmeņa administratīvā vienība Latvijā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta vidum.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Latvijas apriņķi · Redzēt vairāk »
Lauciene
Lauciene (agrāk Nurmuiža) ir ciems Talsu novada Laucienes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Lauciene · Redzēt vairāk »
Lielā ģilde (Rīga)
Lielās ģildes baroka fasāde pirms pārbūves (pirms 1854). Lielās ģildes brāļu grāmatas vāks. Rīgas Lielā ģilde jeb '''Svētās Marijas''' ģilde (vācu: Die Große Gilde zu Riga, St. Marien-Gilde) bija Rīgas tirgotāju brālība, kas pastāvēja no 1354.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Lielā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas ordinācijas
Sigismunds III (ap 1590. gadu). Nikolaja Ķaunes grāmata "Leišu un poļu laikmets Livonijā" (1936). Livonijas ordinācijas bija divi Polijas-Lietuvas ūnijas valdnieka Sigismunda III pieņemti likumi, kas papildināja 1582.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Livonijas ordinācijas · Redzēt vairāk »
Maideli
Baronu Maidelu ģerbonis (''Carl Arvid von Klingspor'', Tafel 69, 1882). Maideli jeb Maideļi bija senprūšu izcelsmes vācbaltiešu dzimta viduslaiku Livonijas Konfederācijā, vēlāk Krievijā un Vācijā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Maideli · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Noldes
Noldu dzimtas ģerbonis (1882). Gothards un Magnuss Noldes. Noldes ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Kurzemē 15.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Noldes · Redzēt vairāk »
Nurmuižas pils
Nurmuižas pils skats no Pauluči albuma (1827). Nurmuižas pils ar 19. gadsimtā celto torni, kas nojaukts Bokslafa pārbūvē (1900).Nurmuižas pils vārti (20. gadsimta pirmajā puse). Nurmuižas pils pirms atjaunošanas (2000). Nurmuižas pils (Nurmhusen) ir bijusī Livonijas ordeņa vasaļa pils Laucienē, kas celta 16. gadsimta otrajā pusē.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Nurmuižas pils · Redzēt vairāk »
Ostenzakeni
Baronu Ostenzakenu dzimtas ģerbonis (1882). Ostenzakeni vai fon der Osten-Zakeni, sākotnēji Osteni no Sakas, ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 14.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Ostenzakeni · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Skola
Klase vienā no Vācijas skolām 1930. gados Skola ir mācību un audzināšanas iestāde, kur skolotāji apmāca skolēnus.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Skola · Redzēt vairāk »
Tīzenhauzeni
Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis Tīzenhauzenu dzimtas ģerbonis no Rēršeita albuma (''Hieronymus Rörscheidt '', 1600). Tīzenhauzeni ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Tīzenhauzeni · Redzēt vairāk »
Testaments
Viljama Šekspīra testamenta Testaments ( — ‘vēlmju publikācija’), arī novēlējums vai pēdējā griba, ir noteiktā formā rakstīts un oficiāli apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves, kā un kam pēc nāves pienākas mantojums.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Testaments · Redzēt vairāk »
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »
Veļi
Veļi baltu mitoloģijā ir mirušo cilvēku dvēseles, neredzamie gari, kuri dzīvo veļu pasaulē — aizsaulē.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Veļi · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
12. decembris
12.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un 12. decembris · Redzēt vairāk »
1539. gads
1539.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un 1539. gads · Redzēt vairāk »
1598. gads
1598.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un 1598. gads · Redzēt vairāk »
20. jūlijs
20.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un 20. jūlijs · Redzēt vairāk »
20. jūnijs
20.
Jaunums!!: 1598. gads Latvijā un 20. jūnijs · Redzēt vairāk »
