Līdzības starp 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals
1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals ir 7 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Daugava, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Livonija, Mazā ģilde (Rīga), Olaine, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Rīgas rāte.
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
1604. gads Latvijā un Daugava · Daugava un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
1604. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Kurzemes un Zemgales hercogiste un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
1604. gads Latvijā un Livonija · Livonija un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
1604. gads Latvijā un Mazā ģilde (Rīga) · Mazā ģilde (Rīga) un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Olaine
Kurzemes un Vidzemes robežas stabi pie Olaines. Olaine ir pilsēta Latvijā, Olaines novada administratīvais centrs.
1604. gads Latvijā un Olaine · Olaine un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
1604. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Poļu—zviedru karš (1600—1629) un Rīgas patrimoniālais apgabals ·
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
1604. gads Latvijā un Rīgas rāte · Rīgas patrimoniālais apgabals un Rīgas rāte ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals ir kopīgs
- Kādas ir līdzības 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals
Salīdzinājums starp 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals
1604. gads Latvijā ir 46 attiecības, bet Rīgas patrimoniālais apgabals ir 58. Tā kā viņi ir kopīgs 7, Jaccard indekss ir 6.73% = 7 / (46 + 58).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp 1604. gads Latvijā un Rīgas patrimoniālais apgabals. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: