Ātrāk nekā pārlūku!
65 attiecības: Augsburgas ticības apliecība, Augstkalne (Augstkalnes pagasts), Ārsts, Braņevo, Daugava, Frīdrihs Ketlers, Georgs Elgers, Georgs Mancelis, Grāmata, Gustavs II Ādolfs, Hermanis Samsons, Jelgava, Jezuīti, Jumurdas muiža, Karalis, Kņazs, Kobrona skansts, Kokneses pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lietuva, Limbaži, Limbažu pils, Livonija, Mārupīte, Mīlgrāvis, Mežaparks (Rīga), Nauda, Nikolajs Mollīns, Pauls Einhorns, Pārdaugavas Livonijas hercogiste, Piltenes apgabals, Poļu—zviedru karš (1600—1629), Polija, Polijas—Lietuvas ūnija, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Sauka, Saules aptumsums, Sēlija, Sēlpils pils, Sigismunds III Vāsa, Tipogrāfija, Vecsēlpils, Višķi, Viļņas Universitāte, Vidzeme, Zemgale, Zviedrija, ..., Zviedru valoda, 1. augusts, 1. septembris, 12. augusts, 15. septembris, 16. septembris, 1621. gads, 17. septembris, 20. maijs, 21. maijs, 25. jūnijs, 25. septembris, 27. augusts, 6. augusts, 7. novembris. Izvērst indekss (15 vairāk) »
Augsburgas ticības apliecība
Kārlim V. Augsburgas ticības apliecība jeb Augsburgas konfesija ir luterisma pamatu izklāsts, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Augsburgas ticības apliecība · Redzēt vairāk »
Augstkalne (Augstkalnes pagasts)
Augstkalne ir ciems Dobeles novada Augstkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Augstkalne (Augstkalnes pagasts) · Redzēt vairāk »
Ārsts
Lūka Fildesa glezna Ārsts (no vidusholandiešu arste vai viduslejasvācu aerste) ir ārstniecības persona, kas ieguvusi augstāko medicīnisko izglītību un ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālajā darbībā izmeklē pacientus fizisku, garīgu vai psihisku slimību konstatēšanai vai noliegšanai un ārstēšanai; novērtē slimības un to radītās sekas; ārstē iepriekšminētās slimības; veic profilaktiskos pasākumus slimību novēršanai; sniedz palīdzību dzemdībās; veic rehabilitāciju; izdara līķa sekcijas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Ārsts · Redzēt vairāk »
Braņevo
Braņevo, agrāk Braunsberga, ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz ziemeļaustrumiem no Elblongas, netālu no Vislas lagūnas un robežas ar Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Braņevo · Redzēt vairāk »
Daugava
Daugava (lībiešu: Vēna), vēsturiski pazīstama arī kā Dina, bet augšpus Latvijas teritorijas - Rietumu Dvina (baltkrievu: Заходняя Дзвіна), ir Latvijas lielākā upe, kas iztek no Valdaja augstienes Krievijā, tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai, līdz ietek Rīgas līcī, Baltijas jūrā, kur veido Rīgas ostas akvatoriju.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Daugava · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Georgs Elgers
Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »
Georgs Mancelis
Georgs Mancelis, arī Juris Mancelis (dzimis, miris), bija vācbaltiešu cilmes latviešu literāts un valodnieks.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Georgs Mancelis · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »
Gustavs II Ādolfs
Rīgas Doma vitrāža, 1885) Gustavs II Ādolfs (Gustav II Adolf; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis, Zviedrijas impērijas izveidotājs.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Gustavs II Ādolfs · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Jumurdas muiža
Jumurdas pils 2000. gadā. V. Z. Štafenhāgena gravīra, 1866). Jumurdas muižas kungu māja celta historisma stilā un atrodas Madonas novada Jumurdas pagasta centrā Jumurdā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Jumurdas muiža · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kobrona skansts
Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē Kobrona skansts jeb Kobronskansts bija Poļu—zviedru kara laikā būvēta skansts Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes ietekas Kīleveina grāvī tagadējā Torņakalna apkaimē.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Kobrona skansts · Redzēt vairāk »
Kokneses pils
Cesvaines pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Skats uz Kokneses pili no ziemeļrietumiem (17. gadsimts). Kokneses viduslaiku pils bija viduslaiku Kokneses pilskalnā celta mūra pils Koknesē, Daugavas krastā, Daugavas un Pērses satecē.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Kokneses pils · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Limbaži · Redzēt vairāk »
Limbažu pils
Limbažu viduslaiku pils dienvidu korpuss 1920. gados. Limbažu pils drupas (1999). Limbažu viduslaiku pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidences vietām 14.-16.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Limbažu pils · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Mārupīte
Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Mārupīte · Redzēt vairāk »
Mīlgrāvis
Mīlgrāvis ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Jaunmīlgrāvis un Aplokciems.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Mīlgrāvis · Redzēt vairāk »
Mežaparks (Rīga)
Mežaparks ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst arī Saules dārzs.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Mežaparks (Rīga) · Redzēt vairāk »
Nauda
30 000 eiro skaidrā naudā Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Nauda · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Pauls Einhorns
''Historia Lettica'' pirmizdevuma vāks (1649.) Pauls Einhorns (dzimis Iecavā, miris 1655. gada 25.maijā Jelgavā) bija Kurzemes luterāņu mācītājs, dedzīgs cīnītājs pret kontrreformāciju, pirmās latviešu tautas vēstures grāmatas "Historia Lettica" autors.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Pauls Einhorns · Redzēt vairāk »
Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Pārdaugavas Livonijas hercogiste (kņaziste) bija hercogiste, kas izveidota 1561.-1562.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Pārdaugavas Livonijas hercogiste · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Poļu—zviedru karš (1600—1629)
Salaspils kauja starp poļiem, lietuviešiem, kurzemniekiem (kreisajā pusē) un zviedru sabiedrotajiem (labajā pusē). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca (Peter Snayers, 1630) Poļu—zviedru karš (1600—1629) bija viens no poļu—lietuviešu—zviedru kariem starp Polijas—Lietuvas ūniju un Zviedrijas karalisti, kura darbība notika galvenokārt Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Poļu—zviedru karš (1600—1629) · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Polijas—Lietuvas ūnija
Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospolita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla vēlētā monarhija, kas pastāvēja no 1569.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Sauka
Sauka (agrāk Vecsauka) ir ciems Jēkabpils novada Saukas pagastā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Sauka · Redzēt vairāk »
Saules aptumsums
Pilns Saules aptumsums 1999. gada 11. augustā Saules aptumsums ir aptumsuma veids, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji Mēness aizklāj Sauli un aptumšo Zemes virsmu.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Saules aptumsums · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Sēlpils pils
Sēlpils cietokšņa plāns ar galveno pili uz klints Daugavas malā un priekšpili (1827. gada uzmērījums). Sēlpils pilsdrupu plāns (no A. Sapunova grāmatas ''Река Западная Двина'', 1893). Sēlpils baznīca un pils 1387. gadā Krievu karaspēka uzbrukums Sēlpilij 1705. gadā Klints ar Sēlpils drupām (1901). Sēlpils ir sens sēļu pilskalns, kas pirms Pļaviņu HES izbūves atradās uz dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, kura augšējā daļa pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides atrodama uz Daugavas salas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Sēlpils pils · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »
Vecsēlpils
Vecsēlpils, agrāk — Sēlpils vai Sērpils, ir mazciems Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Daugavas kreisajā krastā, apmēram 1 km no Sēlpils baznīcas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Vecsēlpils · Redzēt vairāk »
Višķi
Višķi ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Višķi · Redzēt vairāk »
Viļņas Universitāte
Viļņas Universitāte ir lielākā un vecākā Lietuvas universitāte, tā ir arī vecākā universitāte Baltijas valstīs.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Viļņas Universitāte · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru valoda
Zviedru valoda (svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes ziemeļģermāņu valoda, ko prot aptuveni 10 miljoni cilvēku.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un Zviedru valoda · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. septembris
1.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 1. septembris · Redzēt vairāk »
12. augusts
12.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 12. augusts · Redzēt vairāk »
15. septembris
15.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 15. septembris · Redzēt vairāk »
16. septembris
16.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 16. septembris · Redzēt vairāk »
1621. gads
1621.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 1621. gads · Redzēt vairāk »
17. septembris
17.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 17. septembris · Redzēt vairāk »
20. maijs
20.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 20. maijs · Redzēt vairāk »
21. maijs
21.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 21. maijs · Redzēt vairāk »
25. jūnijs
25.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »
25. septembris
25.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 25. septembris · Redzēt vairāk »
27. augusts
27.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 27. augusts · Redzēt vairāk »
6. augusts
6.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 6. augusts · Redzēt vairāk »
7. novembris
7.
Jaunums!!: 1621. gads Latvijā un 7. novembris · Redzēt vairāk »
