Ātrāk nekā pārlūku!
58 attiecības: Aksels Ūksenšerna, Ēriks Dālbergs, Bauskas ģerbonis, Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca, Frīdrihs Ketlers, Gēteborga, Hermanis Samsons, Igaunija, Inflantijas vaivadija, Jēkabs Ketlers, Karalis, Kņazs, Kristīne I Vāsa, Kuldīga, Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogi, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latgale, Latvija, Lībeka, Liepāja, Lietuva, Mangaļmuiža, Mežotnes pilskalns, Melngalvji, Melngalvju nams, Mirbahi, Nocietinājums, Parastais ozols, Piltenes apgabals, Polija, Pope, Puzes muiža, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas rātsnams, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Ruperts Bindenšū, Sēlija, Skaistkalne, Tiesību zinātne, Ugunsgrēks, Usmas ezers, Vecdaugava (Rīga), Ventspils, Vidzeme, Vidzemes superintendents, Vilhelms Ketlers, Vladislavs IV Vāsa, ..., Zemgale, Zvans, Zviedru Vidzeme, 1574. gads, 1640. gads, 17. decembris, 1705. gads, 7. aprīlis. Izvērst indekss (8 vairāk) »
Aksels Ūksenšerna
Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (dzimis, miris) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Aksels Ūksenšerna · Redzēt vairāk »
Ēriks Dālbergs
Ēriks Dālbergs (arī Dahlbergh; 1625—1703) bija zviedru feldmaršals, kara inženieris, arhitekts.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Ēriks Dālbergs · Redzēt vairāk »
Bauskas ģerbonis
Bauskas pilsētas ģerbonis ir viens no Bauskas pilsētas oficiālajiem simboliem.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Bauskas ģerbonis · Redzēt vairāk »
Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca
Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Cēsīs.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gēteborga
Gēteborga ir pilsēta Zviedrijas rietumu krastā, pie Jētas ietekas Kategatā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Gēteborga · Redzēt vairāk »
Hermanis Samsons
Hermanis Samsons (dzimis, miris) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs un teologs, Vidzemes superintendents, Rīgas Akadēmiskās ģimnāzijas profesors un daudzu grāmatu autors.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Hermanis Samsons · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Igaunija · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kristīne I Vāsa
Kristīne I jeb Kristīna Vāsa (pēc pāriešanas katolicismā mainīja vārdu uz Marija Aleksandra; dzimusi, mirusi) bija Zviedrijas lielvalsts karaliene no 1632.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kristīne I Vāsa · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogi
Nosacīts Ketleru dzimtas ģerbonis (katra dzimtas locekļa lietotais ģerbonis atšķīrās pēc dzimtai kopīgo objektu vai krāsu izvietojuma) Bīronu dzimtas ģerbonis Kurzemes un Zemgales hercogi, oficiāli Kurzemes un Zemgales hercogi Livonijā ( — Ar Dieva žēlastību Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogs), īsāk Kurzemes hercogi, bija valdnieki Kurzemes un Zemgales hercogistē (1562—1795).
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogi · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lībeka
Lībeka ir otra lielākā pilsēta Šlēzvigā-Holšteinā, viena no lielākajām Vācijas ostām.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Lībeka · Redzēt vairāk »
Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no desmit valstspilsētām.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Liepāja · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Mangaļmuiža
Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās. Viena no bijušās Mangaļmuižas ēkām mūsdienās. Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Mangaļmuiža · Redzēt vairāk »
Mežotnes pilskalns
Mežotnes pilskalns jeb Viestura kalns atrodas Bauskas novadā iepretim Mežotnes centram Lielupes kreisajā krastā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Mežotnes pilskalns · Redzēt vairāk »
Melngalvji
Rīgas Melngalvju nama portāls ar Svētās Marijas un Svētā Maurīcija ciļņiem. Melngalvju brālības vai Melngalvji (lejasvācu: Bröder vun de Swarten Hööften, vācu: Schwarzhäupter jeb Schwarzenhäupter) sākotnēji bija slēgtas brālības Livonijas konfederācijas sastāvā esošo feodālo senioru pilīs.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Melngalvji · Redzēt vairāk »
Melngalvju nams
krēslā Melngalvju nams (pa kreisi) krievu sabombardētajā Rātslaukumā 1710. gada jūlijā Rīgas Melngalvju nams ir atjaunots 14.—19.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Melngalvju nams · Redzēt vairāk »
Mirbahi
Vācbaltiešu baronu Mirbahu ģerbonis (1882). Fon Mirbahi ir vācbaltiešu dzimta, kas 16.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Mirbahi · Redzēt vairāk »
Nocietinājums
accessdate.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Nocietinājums · Redzēt vairāk »
Parastais ozols
Parastais ozols ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, kas ir vienīgā šīs ģints suga, kura Latvijā aug savvaļā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Parastais ozols · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Pope
Pope ir ciems Ventspils novada Popes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Pope · Redzēt vairāk »
Puzes muiža
Puzes muižas kungu māja (1925). Puzes muižas kungu mājas interjers. Puzes muiža bija muiža tagadējā Ventspils novada Puzes pagastā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Puzes muiža · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas rātsnams
Rīgas rātsnams bija ēka, kas kalpoja kā Rīgas pilsētas valdes (Rīgas rātes) mītne.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Rīgas rātsnams · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Ruperts Bindenšū
Ruperts Bindenšū (dzimis, miris) bija viens no ievērojamākajiem Rīgas baroka arhitektiem un spoža personība Rīgas mākslas dzīvē.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Ruperts Bindenšū · Redzēt vairāk »
Sēlija
Sēlija, agrāk saukta arī par Augšzemi, ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas ietver teritoriju no Aizkraukles novada pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Sēlija · Redzēt vairāk »
Skaistkalne
Skaistkalne (agrāk Šēnberga) ir ciems Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Skaistkalne · Redzēt vairāk »
Tiesību zinātne
Tiesību zinātne jeb jurisprudence (— 'tiesību zināšanas') ir zinātne par tiesībām un valsti.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Tiesību zinātne · Redzēt vairāk »
Ugunsgrēks
Ugunsgrēks kādā mājā Kanādas pilsētā Masevilā Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »
Usmas ezers
Usmas ezers ir liels ezers Ventspils novada Usmas pagastā, robežojas ar Kuldīgas novadu un Talsu novadu.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Usmas ezers · Redzēt vairāk »
Vecdaugava (Rīga)
Vecdaugava ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļa Skanstnieki.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Vecdaugava (Rīga) · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes superintendents
Pirmais Vidzemes superintendents Hermanis Samsons. Vidzemes superintendenti bija Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji un konsistorijas viceprezidenti.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Vidzemes superintendents · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Vladislavs IV Vāsa
Vladislavs IV Vāsa, krievu tradīcijā saukts par Vladislavu I jeb koroļēviču Vladislavu Žigimontoviču; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Krievijas ievēlētais cars no 1610. gada līdz 1613. gadam (formāli līdz 1634.), kad tika atcelts no troņa, un Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1632. gada līdz savai nāvei 1648. gadā. Pretendēja arī uz Zviedrijas karaļa troni.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Vladislavs IV Vāsa · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zvans
Baznīcas zvans un tā šķērsgriezums Zvans ir konisks, dobs instruments, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada skaņu.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Zvans · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
1574. gads
1574.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un 1574. gads · Redzēt vairāk »
1640. gads
1640.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un 1640. gads · Redzēt vairāk »
17. decembris
17.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un 17. decembris · Redzēt vairāk »
1705. gads
1705.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un 1705. gads · Redzēt vairāk »
7. aprīlis
7.
Jaunums!!: 1640. gads Latvijā un 7. aprīlis · Redzēt vairāk »
