17. jūlijs un 1998. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 17. jūlijs un 1998. gads

17. jūlijs vs. 1998. gads

17. 1998.

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

17. jūlijs un Amerikas Savienotās Valstis · 1998. gads un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Baktērijas

Baktērijas (Bacteria) ir dzīvo organismu grupa.

17. jūlijs un Baktērijas · 1998. gads un Baktērijas · Redzēt vairāk »

Bālā treponēma

Bālā treponēma jeb bālā spiroheta (Treponema pallidum) ir gramnegatīva spiroheta.

17. jūlijs un Bālā treponēma · 1998. gads un Bālā treponēma · Redzēt vairāk »

Cunami

26. Cunami ( — 'ostas vilnis') ir milzu seismiski jūras viļņi, kurus galvenokārt izraisa zemūdens vai piekrastes zemestrīces, reizēm vulkānu izvirdumi, zemes nogruvumi un noslīdeņi.

17. jūlijs un Cunami · 1998. gads un Cunami · Redzēt vairāk »

Genoms

Genoms (genos — 'izcelšanās') ir organisma visu gēnu kopums (pilns hromosomu komplekts).

17. jūlijs un Genoms · 1998. gads un Genoms · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

17. jūlijs un Gregora kalendārs · 1998. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

17. jūlijs un Indonēzija · 1998. gads un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

17. jūlijs un Krievija · 1998. gads un Krievija · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

17. jūlijs un Nikolajs II Romanovs · 1998. gads un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Papua-Jaungvineja

Papua-Jaungvineja ir valsts Okeānijā.

17. jūlijs un Papua-Jaungvineja · 1998. gads un Papua-Jaungvineja · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

17. jūlijs un Roma · 1998. gads un Roma · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

17. jūlijs un Sanktpēterburga · 1998. gads un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sifiliss

Sifiliss ir seksuāli transmisīvā slimība, kuras izraisītājs ir baktērijas bālās treponēmas (Treponema pallidum) pasuga pallidum.

17. jūlijs un Sifiliss · 1998. gads un Sifiliss · Redzēt vairāk »

Starptautiskā krimināltiesa

Hāgā. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) ir 2002.

17. jūlijs un Starptautiskā krimināltiesa · 1998. gads un Starptautiskā krimināltiesa · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

17. jūlijs un Vācija · 1998. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

17. jūlijs un Zemestrīce · 1998. gads un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

17. jūlijs un 1918. gads · 1918. gads un 1998. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

17. jūlijs un 1925. gads · 1925. gads un 1998. gads · Redzēt vairāk »