1903. gads un 23. augusts

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1903. gads un 23. augusts

1903. gads vs. 23. augusts

1903. 23.

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

1903. gads un Anglija · 23. augusts un Anglija · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

1903. gads un Apvienotā Karaliste · 23. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

1903. gads un Armēnija · 23. augusts un Armēnija · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

1903. gads un Austrālija · 23. augusts un Austrālija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

1903. gads un Japāna · 23. augusts un Japāna · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

1903. gads un Padomju Savienība · 23. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1903. gads un Vācija · 23. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

1839. gads un 1903. gads · 1839. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

1903. gads un 1939. gads · 1939. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

1903. gads un 1944. gads · 1944. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

1903. gads un 1966. gads · 1966. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

1903. gads un 1970. gads · 1970. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

1903. gads un 1971. gads · 1971. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

1903. gads un 1972. gads · 1972. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

1903. gads un 1976. gads · 1976. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

1903. gads un 1977. gads · 1977. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

1903. gads un 1978. gads · 1978. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

1903. gads un 1983. gads · 1983. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

1903. gads un 1989. gads · 1989. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

1903. gads un 1990. gads · 1990. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

1903. gads un 1996. gads · 1996. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

1903. gads un 2000. gads · 2000. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

1903. gads un 2003. gads · 2003. gads un 23. augusts · Redzēt vairāk »