Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Arveds Bergs, Autonomā Igaunijas guberņa, Ādolfs Klīve, Daugavpils apriņķis, Emīls Skubiķis, Ernests Rolavs, Februāra revolūcija, Jaunā strāva, Jānis Akuraters, Jānis Goldmanis, Jānis Kreicbergs (jurists), Jānis Rubulis, Jānis Zālītis, Kārlis Pauļuks, Kārlis Skalbe, Krievijas PFSR, Krievijas Republika, Kurzeme, Kurzemes landtāgs, Kurzemes Pagaidu zemes padome, Latgale, Latgales Zemes padome, Latviešu pagaidu nacionālā padome, Latvija, Latvijas autonomijas idejas, Latvijas Satversmes sapulce, Ludzas apriņķis, Mārtiņš Antons, Miķelis Valters, Oto Nonācs, Pēteris Zālīte, Pirmais Latgales latviešu kongress, Pjotrs Stolipins, Rēzeknes apriņķis, Staņislavs Kambala, Valka, Vācija, Viļums Skubiņš, Vidzeme, Vidzemes guberņa, Vidzemes Pagaidu Zemes padome, Vitebskas guberņa, Vladislavs Rubulis, Voldemārs Zāmuēls, Zigfrīds Anna Meierovics, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1917. gads.
Arveds Bergs
Kārlis Kristaps Arveds Bergs (1875-1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Arveds Bergs · Redzēt vairāk »
Autonomā Igaunijas guberņa
Igauņu demonstrācija Petrogradā 1917. gada 8. aprīlī. Petrogradas igauņu karavīri prasa Igaunijas autonomiju 1917. gada 8. aprīlī. Padomju atbalstītāju demonstrācija Tallinā 1917. gada 18. jūnijā. Krievijas Republikas TKP lēmums par Narvas pievienošanu Igaunijai 1917. gada 29. (16.) novembrī. 1918. gada 19. februārī dibinātā Igaunijas Glābšanas komiteja. Autonomā Igaunijas guberņa bija 1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Autonomā Igaunijas guberņa · Redzēt vairāk »
Ādolfs Klīve
Ādolfs Klīve (1888—1974) bija latviešu tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Ādolfs Klīve · Redzēt vairāk »
Daugavpils apriņķis
Daugavpils apriņķis (Powiat dyneburski,, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Daugavpils apriņķis · Redzēt vairāk »
Emīls Skubiķis
Emīls Eduards Skubiķis (1875—1943) bija latviešu inženieris un politiķis.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Emīls Skubiķis · Redzēt vairāk »
Ernests Rolavs
Ernests Rolavs (1874—1907) bija latviešu publicists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Ernests Rolavs · Redzēt vairāk »
Februāra revolūcija
Nekārtības Petrogradas ielās Revolucionāru mītiņš Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas Impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas Impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »
Jaunā strāva
Jaunā strāva bija latviešu inteliģences kustība 19.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jaunā strāva · Redzēt vairāk »
Jānis Akuraters
Jānis Akuraters (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un politiķis.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jānis Akuraters · Redzēt vairāk »
Jānis Goldmanis
Jānis Goldmanis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts Domes deputāts no Kurzemes guberņas (1912—1917), latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētājs (1915), Latvijas Tautas padomes loceklis (1918—1920).
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jānis Goldmanis · Redzēt vairāk »
Jānis Kreicbergs (jurists)
Jānis Kreicbergs (dzimis, miris) bija latviešu jurists, sabiedrisks darbinieks un publicists.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jānis Kreicbergs (jurists) · Redzēt vairāk »
Jānis Rubulis
Jānis Rubulis (1893—1960) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jānis Rubulis · Redzēt vairāk »
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis (—) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Jānis Zālītis · Redzēt vairāk »
Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (—) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Kārlis Pauļuks · Redzēt vairāk »
Kārlis Skalbe
Kārlis Skalbe (—) bija latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Kārlis Skalbe · Redzēt vairāk »
Krievijas PFSR
Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »
Krievijas Republika
Krievijas Republikas plakāts ar pirmās Pagaidu valdības sastāvu Krievijas Republika bija Krievijas Pagaidu valdības 1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Krievijas Republika · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes landtāgs
Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kurzemes guberņas landtāgi sanāca Kurzemes Bruņnieku namā Jelgavā. Kurzemes landtāgs bija Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstāko kārtu pārstāvju jeb "zemes sūtņu" regulāra kopsapulce, kas pastāvēja līdz Latvijas Republikas dibināšanai.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Kurzemes landtāgs · Redzēt vairāk »
Kurzemes Pagaidu zemes padome
Kurzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Kurzemes Pagaidu zemes padome · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latgale · Redzēt vairāk »
Latgales Zemes padome
Latgales Zemes padomes deputāti Tautas padomē. Sēž no kreisās Frīdrihs Obšteins, Valērija Seile (frakcijas vadītāja), Antons Laizāns, Staņislavs Kambala. Stāv Pāvils Laizāns, Staņislavs Jaudzems, Jāzeps Trasuns, Ādams Turkopols. Latgales Zemes padome vai Latgales Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latgales Zemes padome · Redzēt vairāk »
Latviešu pagaidu nacionālā padome
E. Laursons. Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu nacionālā padome (LNP), bija Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latviešu pagaidu nacionālā padome · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas autonomijas idejas
Augusta Bīlenšteina 1884. gadā izveidotā latviešu valodas izplatības karte (''Lettisches Sprachgebiet''), kas vēlāk kalpoja vienotās Latvijas (Kurzemes, Vidzemes un Latgales) robežu iezīmēšanai. Latvijas autonomijas idejas bija latviešu politiskā nacionālisma izpausmes, kas aizsākās līdz ar tautas atmodu 19.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latvijas autonomijas idejas · Redzēt vairāk »
Latvijas Satversmes sapulce
Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. R. Ivanovs. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »
Ludzas apriņķis
Ludzas apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Ludzas trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Ludzas apriņķis · Redzēt vairāk »
Mārtiņš Antons
Mārtiņš Antons (1888—1941) bija advokāts un politiķis.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Mārtiņš Antons · Redzēt vairāk »
Miķelis Valters
Miķelis Valters (dzimis, miris) bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Miķelis Valters · Redzēt vairāk »
Oto Nonācs
Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Oto Nonācs · Redzēt vairāk »
Pēteris Zālīte
Pēteris Zālīte (1864—1939) bija latviešu filozofs un publicists.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Pēteris Zālīte · Redzēt vairāk »
Pirmais Latgales latviešu kongress
Latvijas karogiem un lozungiem Rēzeknē. 1917. gada Latgales kongress. Plakāts skolu vajadzībām (autors Jēkabs Strazdiņš, ap 1935). Pirmo Latgales kongresu atstājušie dalībnieki (vidū sēž Andrivs Boriss (x) un Francis Kemps (xx)). Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26.—27.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Pirmais Latgales latviešu kongress · Redzēt vairāk »
Pjotrs Stolipins
Pjotrs Stolipins (dzimis, miris) bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas impērijas premjerministrs.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Pjotrs Stolipins · Redzēt vairāk »
Rēzeknes apriņķis
Rēzeknes apriņķis bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629—1772, kā Rēzeknes trakts), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919—1920), Latvijas Republikas (1918—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940—1949) sastāvā.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Rēzeknes apriņķis · Redzēt vairāk »
Staņislavs Kambala
Staņislavs Kambala ( —) bija latgaliešu sabiedriskais un politiskais darbinieks, latviešu strēlnieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Staņislavs Kambala · Redzēt vairāk »
Valka
Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Valka · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vācija · Redzēt vairāk »
Viļums Skubiņš
Viļums (Vilis) Skubiņš, arī Vasīlijs Skubiņš (1876—1951) bija latviešu agronoms un sabiedriskais darbinieks, Rīgas Lauksaimniecības Centrālbiedrības priekšnieks (1906), Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacijas Priekuļos dibinātājs un vadītājs (1911—1918).
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Viļums Skubiņš · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes guberņa
Vidzemes guberņa jeb Līvzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas Impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vidzemes guberņa · Redzēt vairāk »
Vidzemes Pagaidu Zemes padome
Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses Zigfrīds Anna Meierovics. Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams. Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā). Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome bija 1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vidzemes Pagaidu Zemes padome · Redzēt vairāk »
Vitebskas guberņa
Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »
Vladislavs Rubulis
Vladislavs Rubulis (arī Rubuls; —) bija Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Vladislavs Rubulis · Redzēt vairāk »
Voldemārs Zāmuēls
Voldemārs Roberts Zāmuels (citos avotos Zāmuēls vai Zamuēls; —) bija Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks, jurists, Latvijas Senāta senators.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Voldemārs Zāmuēls · Redzēt vairāk »
Zigfrīds Anna Meierovics
Zigfrīds Anna Meierovics ( —) bija Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un Zigfrīds Anna Meierovics · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1917. gads
1917.
Jaunums!!: 1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju un 1917. gads · Redzēt vairāk »
