Ātrāk nekā pārlūku!
145 attiecības: Abrenes apriņķis, Aizsargi (organizācija), Alberts Kviesis, Andris Bērziņš (Latvijas prezidents), Arvīds Krievs, Auce, Ķemeri, Bauska, Bruno Kalniņš, Centrs (Rīga), Daugavpils, Dzintra Grundmane, Frīdrihs Jekelns, Gestapo, Gustavs Celmiņš, Heinrihs Himlers, Ingrīda Andriņa, Ivars Jānis Ķezbers, Jaņa Rozentāla Mākslas skola, Jānis Fogelis, Jānis Gregors, Jānis Sproģis, Jānis Zirnis, Jelgava, Juris Jurjāns (gleznotājs), Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Kārlis Aperāts, Konstantīns Čakste, Kristaps Valters (jurists), Kureļa grupa, Latviešu leģions, Latvija, Latvijas Centrālā padome, Latvijas klimats, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945), Latvijas PSR Augstākā Padome, Latvijas vēsture, Latvijas—Lietuvas robeža, Latvijas—PSRS robeža, LETA, Lubāna līdzenums, Ludvigs Sēja, Madona, Madonas operācija, Maskava, Māra Vaičunas, Mores kaujas, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, ..., Pauls Kalniņš (politiķis), Pārdaugava, Priekule, Raimonds Bitenieks, Rīgas Jūrmala, Rīgas līcis, Rēzekne, Ringolds Kalnenieks, Roberts Rubenis, Romualds Ancāns, Salaspils koncentrācijas nometne, Saldus, Sarkanā armija, Skrīveru pagasts, Sloka (Jūrmala), Stokholma, Talsi, Tramvaju satiksme Rīgā, Tukums, Uldis Bērziņš, Uzbrukums Rīgai (1944), Vaiņode, Vācija, Vērmahts, Vidzeme, Vidzemes augstiene, Vietalvas – Ērgļu kaujas, Voldemārs Irbe, Voldemārs Veiss, Zemgale, Zlēku pagasts, 1. aprīlis, 1. augusts, 1. marts, 1. septembris, 10. decembris, 10. oktobris, 11. augusts, 13. augusts, 13. jūlijs, 13. oktobris, 130. latviešu strēlnieku korpuss, 14. augusts, 14. maijs, 14. marts, 14. novembris, 14. oktobris, 14. septembris, 15. februāris, 15. jūlijs, 15. oktobris, 16. augusts, 16. jūlijs, 16. oktobris, 17. aprīlis, 17. jūlijs, 17. maijs, 17. novembris, 18. armija (Vērmahts), 18. decembris, 18. novembris, 19. augusts, 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2), 19. novembris, 1944. gads, 2. jūlijs, 2. novembris, 20. novembris, 21. decembris, 22. augusts, 23. jūnijs, 23. septembris, 25. septembris, 26. aprīlis, 26. augusts, 26. februāris, 26. jūlijs, 27. jūlijs, 28. augusts, 28. jūlijs, 28. oktobris, 29. jūlijs, 3. decembris, 3. marts, 30. jūlijs, 30. marts, 4. jūlijs, 5. novembris, 6. decembris, 6. oktobris, 7. augusts, 7. janvāris, 8. oktobris, 8. septembris, 9. augusts. Izvērst indekss (95 vairāk) »
Abrenes apriņķis
Abrenes apriņķis (līdz 1938. gadam Jaunlatgales apriņķis) bija Latvijas Republikas (1924—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1944—1945) administratīvi teritoriālā vienība.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Abrenes apriņķis · Redzēt vairāk »
Aizsargi (organizācija)
Varšavā. Centrā: Kārlis Prauls, Alfreds Jēkabs Bērziņš. Bejas pagasta aizsargu vienība 1930. gados. Aizsargu aviācijas pulka lidotāju grupa. Gulbenes aizsardzes. Aizsargi bija pēc Somijas aizsargu organizācijas parauga izveidota paramilitāra brīvprātīgo organizācija Latvijā (1919—1940), kuras uzdevums bija palīdzēt valsts iestādēm uzturēt mieru, drošību un kārtību.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Aizsargi (organizācija) · Redzēt vairāk »
Alberts Kviesis
Latvijas 2. Saeimas juridiskā komisija. No kreisās Francis Trasuns, Fricis Menders, Nikolajs Kalniņš, Kristaps Bahmanis, Pēteris Juraševskis, Alberts Kviesis (priekšsēdētājs), Vilis Holcmanis, Kārlis Pauļuks, Andrejs Krastkalns, Fēlikss Cielēns, Maksis Lazersons. Valsts prezidents Kviesis Penkules Izglītības biedrības nama atklāšanā (1932). Alberts Kviesis (dzimis, miris) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Alberts Kviesis · Redzēt vairāk »
Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)
Andris Bērziņš (dzimis Nītaurē) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2011—2015).
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Andris Bērziņš (Latvijas prezidents) · Redzēt vairāk »
Arvīds Krievs
Arvīds Krievs (dzimis) ir latviešu kinorežisors, scenārists un kinoproducents.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Arvīds Krievs · Redzēt vairāk »
Auce
Auce, agrāk Vecauce, ir Dobeles novada pilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Auce · Redzēt vairāk »
Ķemeri
Ķemeri ir Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Ķemeri · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Bauska · Redzēt vairāk »
Bruno Kalniņš
Bruno Kalniņš (īstajā vārdā Brūno Haralds Kalniņš, dzimis 1899. gada 7. maijā, miris 1990. gada 26. martā) bija politiķis, viens no vadošajiem LSDSP darbiniekiem.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Bruno Kalniņš · Redzēt vairāk »
Centrs (Rīga)
Centrs ir Rīgas pilsētas apkaime.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Centrs (Rīga) · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Dzintra Grundmane
Dzintra Grundmane (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi saspēles vadītājas pozīcijā, Latvijas PSR sieviešu izlases dalībniece.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Dzintra Grundmane · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Jekelns
Frīdrihs Augusts Jekelns (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un SS un policijas vadītājs (SS- und Polizeiführer).
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Frīdrihs Jekelns · Redzēt vairāk »
Gestapo
Gestapo (no) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Gestapo · Redzēt vairāk »
Gustavs Celmiņš
Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Ingrīda Andriņa
Ingrīda Andriņa (precējusies Kalniņa, dzimusi Rīgā, mirusi Rīgā) bija latviešu aktrise.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Ingrīda Andriņa · Redzēt vairāk »
Ivars Jānis Ķezbers
Ivars Jānis Ķezbers (—) bija latviešu politiķis, 6. Saeimas deputāts.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Ivars Jānis Ķezbers · Redzēt vairāk »
Jaņa Rozentāla Mākslas skola
Jaņa Rozentāla Mākslas skola, sarunvalodā saukta par rozentāļiem, ir specializēta Rīgas mākslas skola, kas atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārziņā un ir viena no Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" struktūrvienībām Hāmaņa ielā 2A Pārdaugavā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jaņa Rozentāla Mākslas skola · Redzēt vairāk »
Jānis Fogelis
Jānis Fogelis (—) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jānis Fogelis · Redzēt vairāk »
Jānis Gregors
Jānis Gregors (dzimis, miris) bija virsleitnants, 5.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jānis Gregors · Redzēt vairāk »
Jānis Sproģis
Jānis Sproģis (dzimis Kuldīgā, miris Rīgā) bija latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jānis Sproģis · Redzēt vairāk »
Jānis Zirnis
Jānis Zirnis (dzimis Staicelē, miris) bija latviešu diriģents un pedagogs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jānis Zirnis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Juris Jurjāns (gleznotājs)
Juris Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu skolotājs un gleznotājs, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesors.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Juris Jurjāns (gleznotājs) · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Kārlis Aperāts
Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »
Konstantīns Čakste
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks 2. Pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Konstantīns Čakste · Redzēt vairāk »
Kristaps Valters (jurists)
Kristaps Valters (1861—1944) bija latviešu jurists, Senāta loceklis, Apvienotās sapulces priekšsēdētājs (1920-1929; 1933—1934).
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Kristaps Valters (jurists) · Redzēt vairāk »
Kureļa grupa
Liepājā pie Ziemeļu fortiem Kureļa grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Kureļa grupa · Redzēt vairāk »
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Latvijas Centrālā padome
Latvijas Centrālās padomes sesija trimdā (Hānava, 1946. gada 19. februāris). Latvijas Centrālā padome (LCP) bija vienots Latvijas augstākās politiskās vadības centrs ar pagrīdes valdību Latvijas okupāciju laikā no 1943.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas Centrālā padome · Redzēt vairāk »
Latvijas klimats
2006. gada 29. janvāris. 2008. gada 11. maijs. Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris. Latvijas klimatu lielā mērā nosaka tās teritorijas atrašanās mērenajā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas klimats · Redzēt vairāk »
Latvijas Mākslas akadēmija
Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmija · Redzēt vairāk »
Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)
Sarkanās armijas uzbrukums 1943.—1944. gadā Latvijas okupācijas hronoloģija 1944.—1945.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945) · Redzēt vairāk »
Latvijas PSR Augstākā Padome
Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome, saīsināti LPSR AP, bija augstākais varas orgāns Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (Latvijas PSR), laika posmā no 1940.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas PSR Augstākā Padome · Redzēt vairāk »
Latvijas vēsture
Latvijas vēsture ir cieši saistīta ar citu Baltijas jūras baseina valstu vēsturi, un to ilgstoši ietekmējusi Ziemeļeiropas ģermāņu (dāņu, vācu, zviedru) un Austrumeiropas slāvu (poļu, krievu) cīņas par reģiona tirdzniecības ceļu kontroli.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas vēsture · Redzēt vairāk »
Latvijas—Lietuvas robeža
Senais Latvijas valsts robežstabs pie Meitenes robežpunkta Latvijas—Lietuvas robeža ir Eiropas Savienības iekšējā robeža, kas atdala Latviju un Lietuvu.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas—Lietuvas robeža · Redzēt vairāk »
Latvijas—PSRS robeža
Latvijas un PSRS robeža pie Rītupes (pirms 1940). Latvijas-PSRS robeža pie Zilupes (1930). Latvijas-Krievijas robežlīniju. Latvijas—PSRS robeža bija 351 km gara valsts robeža, kas atdalīja Latviju un PSRS (1922-1940).
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Latvijas—PSRS robeža · Redzēt vairāk »
LETA
LETA ir Latvijas uzņēmums, kas veic ziņu aģentūras pakalpojumus.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un LETA · Redzēt vairāk »
Lubāna līdzenums
Lubāna klāni. Lubāna līdzenums ir liels līdzenums Lubāna ezera apkārtnē.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Lubāna līdzenums · Redzēt vairāk »
Ludvigs Sēja
Latvijas sūtnis ASV L. Sēja (1925). Ludvigs Sēja (—) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Ludvigs Sēja · Redzēt vairāk »
Madona
Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Madona · Redzēt vairāk »
Madonas operācija
Latvijas un Igaunijas daļas, kuras pēc to okupācijas 1944. gada augustā — novembrī nekavējoties pievienoja Krievijai. Lubānas-Madonas operācija bija Sarkanās armijas uzbrukuma operācija Vidzemes austrumos pēc Panteras pozīcijas pārraušanas un Latgales okupācijas.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Madonas operācija · Redzēt vairāk »
Maskava
Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Maskava · Redzēt vairāk »
Māra Vaičunas
Māra Vaičunas (dzimusi, mirusi) bija latviešu māksliniece.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Māra Vaičunas · Redzēt vairāk »
Mores kaujas
Mores kaujas bija kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika no 1944.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Mores kaujas · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pauls Kalniņš (politiķis)
Pauls Kalniņš (dzimis Vilces pagastā, miris Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Pauls Kalniņš (politiķis) · Redzēt vairāk »
Pārdaugava
Pārdaugava ir Rīgas daļa Daugavas kreisajā krastā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Pārdaugava · Redzēt vairāk »
Priekule
Priekule ir pilsēta Kurzemes dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Priekule · Redzēt vairāk »
Raimonds Bitenieks
Raimonds Bitenieks (dzimis Liepājā, miris) bija viens no Trešās atmodas aizsācējas kustības Helsinki-86 dibinātājiem.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Raimonds Bitenieks · Redzēt vairāk »
Rīgas Jūrmala
Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Rīgas Jūrmala · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Ringolds Kalnenieks
Ringolds Kalnenieks (dzimis) ir bijušais latviešu šosejas riteņbraucējs, sportista karjeras laikā pārstāvējis PSRS.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Ringolds Kalnenieks · Redzēt vairāk »
Roberts Rubenis
Roberts Rubenis (1917–1944) bija Latvijas Bruņoto spēku leitnants, latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Roberts Rubenis · Redzēt vairāk »
Romualds Ancāns
Romualds Ancāns (dzimis Līvānu pagasta Staros, miris Rīgā) bija latviešu aktieris.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Romualds Ancāns · Redzēt vairāk »
Salaspils koncentrācijas nometne
Salaspils nometnes aerofoto (1944. gads)Salaspils nometne. (1941. gads) Salaspils nometne bija vācu koncentrācijas nometne Latvijas teritorijā, netālu no Salaspils.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Salaspils koncentrācijas nometne · Redzēt vairāk »
Saldus
Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Saldus · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Skrīveru pagasts
Skrīveru pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Skrīveru pagasts · Redzēt vairāk »
Sloka (Jūrmala)
Sloka ir Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes kreisajā krastā tās rietumu daļā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Sloka (Jūrmala) · Redzēt vairāk »
Stokholma
Stokholma ir Zviedrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Stokholma · Redzēt vairāk »
Talsi
Talsi ir pilsēta Kurzemes ziemeļu daļā, Talsu novada centrs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Talsi · Redzēt vairāk »
Tramvaju satiksme Rīgā
Tramvaju satiksme Rīgā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Rīgas pilsētas robežās.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Tramvaju satiksme Rīgā · Redzēt vairāk »
Tukums
Tukums ir pilsēta Kurzemē, Tukuma novada centrs.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Tukums · Redzēt vairāk »
Uldis Bērziņš
Uldis Bērziņš (dzimis, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Uldis Bērziņš · Redzēt vairāk »
Uzbrukums Rīgai (1944)
Uzbrukuma norise. 1944.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Uzbrukums Rīgai (1944) · Redzēt vairāk »
Vaiņode
Vaiņode ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novadā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vaiņode · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vērmahts
Vērmahts ( — "aizsardzības spēki") bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vērmahts · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vidzemes augstiene
Skats no Gaiziņkalna Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vidzemes augstiene · Redzēt vairāk »
Vietalvas – Ērgļu kaujas
Kaujas laikā sagrautā Vietalvas baznīca, kurā līdz 1989. gadam bija ierīkots Sarkanās armijas kauju slavas muzejs. Vietalvas – Ērgļu kaujas bija aizsardzības kaujas Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā, kas notika 1944.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Vietalvas – Ērgļu kaujas · Redzēt vairāk »
Voldemārs Irbe
Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893—1944), bija latviešu mākslinieks.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »
Voldemārs Veiss
Voldemārs Veiss (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Voldemārs Veiss · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Zlēku pagasts
Zlēku pagasts ir viena no Ventspils novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Ventas un Abavas krastā.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un Zlēku pagasts · Redzēt vairāk »
1. aprīlis
1.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. marts
1.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 1. marts · Redzēt vairāk »
1. septembris
1.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 1. septembris · Redzēt vairāk »
10. decembris
10.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 10. decembris · Redzēt vairāk »
10. oktobris
10.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 10. oktobris · Redzēt vairāk »
11. augusts
11.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 11. augusts · Redzēt vairāk »
13. augusts
13.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 13. augusts · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
13. oktobris
13.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 13. oktobris · Redzēt vairāk »
130. latviešu strēlnieku korpuss
Sarkanās armijas karavīri pie Brīvības pieminekļa 1944. gada 15. oktobrī (Brīvības bulvāris, 1944). 130.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 130. latviešu strēlnieku korpuss · Redzēt vairāk »
14. augusts
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. augusts · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. maijs · Redzēt vairāk »
14. marts
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. marts · Redzēt vairāk »
14. novembris
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. novembris · Redzēt vairāk »
14. oktobris
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. oktobris · Redzēt vairāk »
14. septembris
14.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 14. septembris · Redzēt vairāk »
15. februāris
15.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 15. februāris · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
15. oktobris
15.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 15. oktobris · Redzēt vairāk »
16. augusts
16.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 16. augusts · Redzēt vairāk »
16. jūlijs
16.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 16. jūlijs · Redzēt vairāk »
16. oktobris
16.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 16. oktobris · Redzēt vairāk »
17. aprīlis
17.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 17. aprīlis · Redzēt vairāk »
17. jūlijs
17.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »
17. maijs
17.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 17. maijs · Redzēt vairāk »
17. novembris
17.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 17. novembris · Redzēt vairāk »
18. armija (Vērmahts)
Vērmahta 18.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 18. armija (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
18. decembris
18.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 18. decembris · Redzēt vairāk »
18. novembris
18.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 18. novembris · Redzēt vairāk »
19. augusts
19.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 19. augusts · Redzēt vairāk »
19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)
19.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) · Redzēt vairāk »
19. novembris
19.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 19. novembris · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 1944. gads · Redzēt vairāk »
2. jūlijs
2.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 2. jūlijs · Redzēt vairāk »
2. novembris
2.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 2. novembris · Redzēt vairāk »
20. novembris
20.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 20. novembris · Redzēt vairāk »
21. decembris
21.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 21. decembris · Redzēt vairāk »
22. augusts
22.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 22. augusts · Redzēt vairāk »
23. jūnijs
23.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »
23. septembris
23.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 23. septembris · Redzēt vairāk »
25. septembris
25.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 25. septembris · Redzēt vairāk »
26. aprīlis
26.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »
26. augusts
26.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 26. augusts · Redzēt vairāk »
26. februāris
26.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 26. februāris · Redzēt vairāk »
26. jūlijs
26.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »
27. jūlijs
27.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 27. jūlijs · Redzēt vairāk »
28. augusts
28.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 28. augusts · Redzēt vairāk »
28. jūlijs
28.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 28. jūlijs · Redzēt vairāk »
28. oktobris
28.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 28. oktobris · Redzēt vairāk »
29. jūlijs
29.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 29. jūlijs · Redzēt vairāk »
3. decembris
3.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 3. decembris · Redzēt vairāk »
3. marts
3.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 3. marts · Redzēt vairāk »
30. jūlijs
30.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 30. jūlijs · Redzēt vairāk »
30. marts
30.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 30. marts · Redzēt vairāk »
4. jūlijs
4.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »
5. novembris
5.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 5. novembris · Redzēt vairāk »
6. decembris
6.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 6. decembris · Redzēt vairāk »
6. oktobris
6.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 6. oktobris · Redzēt vairāk »
7. augusts
7.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 7. augusts · Redzēt vairāk »
7. janvāris
7.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 7. janvāris · Redzēt vairāk »
8. oktobris
8.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 8. oktobris · Redzēt vairāk »
8. septembris
8.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 8. septembris · Redzēt vairāk »
9. augusts
9.
Jaunums!!: 1944. gads Latvijā un 9. augusts · Redzēt vairāk »
