1921. gads un 2005. gads

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 1921. gads un 2005. gads

1921. gads vs. 2005. gads

1921. 2005.

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

1921. gads un Alberts Einšteins · 2005. gads un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

1921. gads un Amerikas Savienotās Valstis · 2005. gads un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

1921. gads un Apvienotā Karaliste · 2005. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

1921. gads un Francija · 2005. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

1921. gads un Gregora kalendārs · 2005. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

1921. gads un Japāna · 2005. gads un Japāna · Redzēt vairāk »

Nobela miera prēmija

Nobela miera prēmijas laureāti 1994. gadā — Jāsirs Arafāts, Šimons Peress un Ichaks Rabins Nobela miera prēmija ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

1921. gads un Nobela miera prēmija · 2005. gads un Nobela miera prēmija · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

1921. gads un Nobela prēmija ķīmijā · 2005. gads un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

1921. gads un Nobela prēmija fizikā · 2005. gads un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.

1921. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · 2005. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija literatūrā

Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

1921. gads un Nobela prēmija literatūrā · 2005. gads un Nobela prēmija literatūrā · Redzēt vairāk »

Pīters Benensons

Pīters Benensons (dzimis kā Pēters Džeimss Henrijs Solomons, miris) bija britu jurists un cilvēktiesību organizācijas Amnesty International (AI) dibinātājs un pirmais vadītājs.

1921. gads un Pīters Benensons · 2005. gads un Pīters Benensons · Redzēt vairāk »

Sestdiena

Saturns, kam par godu daudzas tautas šo dienu nosaukušas par "Saturna dienu". Sestdiena ir nedēļas sestā diena.

1921. gads un Sestdiena · 2005. gads un Sestdiena · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

1921. gads un Vācija · 2005. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

1. marts un 1921. gads · 1. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

16. augusts

16.

16. augusts un 1921. gads · 16. augusts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

18. decembris

18.

18. decembris un 1921. gads · 18. decembris un 2005. gads · Redzēt vairāk »

21. jūnijs

21.

1921. gads un 21. jūnijs · 2005. gads un 21. jūnijs · Redzēt vairāk »

21. maijs

21.

1921. gads un 21. maijs · 2005. gads un 21. maijs · Redzēt vairāk »

24. marts

24.

1921. gads un 24. marts · 2005. gads un 24. marts · Redzēt vairāk »

25. februāris

25.

1921. gads un 25. februāris · 2005. gads un 25. februāris · Redzēt vairāk »

25. marts

25.

1921. gads un 25. marts · 2005. gads un 25. marts · Redzēt vairāk »

28. marts

28.

1921. gads un 28. marts · 2005. gads un 28. marts · Redzēt vairāk »

4. jūlijs

4.

1921. gads un 4. jūlijs · 2005. gads un 4. jūlijs · Redzēt vairāk »

5. janvāris

5.

1921. gads un 5. janvāris · 2005. gads un 5. janvāris · Redzēt vairāk »

5. maijs

5.

1921. gads un 5. maijs · 2005. gads un 5. maijs · Redzēt vairāk »

8. februāris

8.

1921. gads un 8. februāris · 2005. gads un 8. februāris · Redzēt vairāk »