Ātrāk nekā pārlūku!Līdzības starp 2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā
2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā ir 18 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Albērs Fērs, Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija, Ķīna, Globālā sasilšana, Japāna, Kanāda, Londona, Nobela prēmija fizikā, Norvēģija, Peters Grīnbergs, Polija, Sidneja, Ungārija, Varšava, Vācija, Zeme, 10. decembris.
Albērs Fērs
Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
2007. gads un Albērs Fērs · Albērs Fērs un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
2007. gads un Amerikas Savienotās Valstis · Amerikas Savienotās Valstis un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Austrālija
Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.
2007. gads un Austrālija · Austrālija un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
2007. gads un Ķīna · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ķīna ·
Globālā sasilšana
Temperatūras izmaiņas pēdējo 140 gadu laikā. Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus.
2007. gads un Globālā sasilšana · Globālā sasilšana un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
2007. gads un Japāna · Japāna un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
2007. gads un Kanāda · Kanāda un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Londona
Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.
2007. gads un Londona · Londona un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
2007. gads un Nobela prēmija fizikā · Nobela prēmija fizikā un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
2007. gads un Norvēģija · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Norvēģija ·
Peters Grīnbergs
Peters Grīnbergs (dzimis, miris fz-juelich.de) bija vācu fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.
2007. gads un Peters Grīnbergs · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Peters Grīnbergs ·
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
2007. gads un Polija · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Polija ·
Sidneja
Sidneja (angļu: Sydney) ir lielākā Austrālijas pilsēta, Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs.
2007. gads un Sidneja · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Sidneja ·
Ungārija
Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.
2007. gads un Ungārija · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Ungārija ·
Varšava
Varšava ir Polijas galvaspilsēta no 1596.
2007. gads un Varšava · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Varšava ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
2007. gads un Vācija · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Vācija ·
Zeme
Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.
2007. gads un Zeme · Nobela prēmijas laureāti fizikā un Zeme ·
10. decembris
10.
10. decembris un 2007. gads · 10. decembris un Nobela prēmijas laureāti fizikā ·
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas 2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā ir kopīgs
- Kādas ir līdzības 2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā
Salīdzinājums starp 2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā
2007. gads ir 462 attiecības, bet Nobela prēmijas laureāti fizikā ir 298. Tā kā viņi ir kopīgs 18, Jaccard indekss ir 2.37% = 18 / (462 + 298).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp 2007. gads un Nobela prēmijas laureāti fizikā. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet:
