2016. gads un Austrija

Īsceļi: Atšķirības, Līdzības, Jaccard līdzība koeficients, Atsauces.

Starpība starp 2016. gads un Austrija

2016. gads vs. Austrija

2016. Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Aleksandrs van der Bellens

Aleksandrs van der Bellens (dzimis) ir Austrijas politiķis, kopš Austrijas prezidents.

2016. gads un Aleksandrs van der Bellens · Aleksandrs van der Bellens un Austrija · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Šveice un 2016. gads · Šveice un Austrija · Redzēt vairāk »

Eiropas kultūras galvaspilsēta

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienība ir devusi tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību.

2016. gads un Eiropas kultūras galvaspilsēta · Austrija un Eiropas kultūras galvaspilsēta · Redzēt vairāk »

Eiropas Savienība

ES augstākais punkts Monblāns ES valstu atkarīgās teritorijas (2018). Nav parādītas Fēru salas Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība.

2016. gads un Eiropas Savienība · Austrija un Eiropas Savienība · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

2016. gads un Francija · Austrija un Francija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

2016. gads un Itālija · Austrija un Itālija · Redzēt vairāk »

Nobela miera prēmija

Nobela miera prēmijas laureāti 1994. gadā — Jāsirs Arafāts, Šimons Peress un Ichaks Rabins Nobela miera prēmija ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

2016. gads un Nobela miera prēmija · Austrija un Nobela miera prēmija · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ķīmijā

Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

2016. gads un Nobela prēmija ķīmijā · Austrija un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija ekonomikā

Nobela piemiņas prēmija ekonomikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu ekonomikā, kuru kopš 1969.

2016. gads un Nobela prēmija ekonomikā · Austrija un Nobela prēmija ekonomikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizikā

rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.

2016. gads un Nobela prēmija fizikā · Austrija un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā

Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.

2016. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Austrija un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »

Nobela prēmija literatūrā

Nobela prēmija literatūrā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.

2016. gads un Nobela prēmija literatūrā · Austrija un Nobela prēmija literatūrā · Redzēt vairāk »

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.

2016. gads un Slovākija · Austrija un Slovākija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

2016. gads un Vācija · Austrija un Vācija · Redzēt vairāk »