Līdzības starp 2023. gads un 2025. gads
2023. gads un 2025. gads ir 13 lietas, kas kopīgs (in Ūnijapēdija): Amerikas Savienotās Valstis, Eiro, Francija, Gregora kalendārs, Nobela miera prēmija, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmija ekonomikā, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Vācija, 1. janvāris, 31. maijs, 8. janvāris.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
2023. gads un Amerikas Savienotās Valstis · 2025. gads un Amerikas Savienotās Valstis ·
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
2023. gads un Eiro · 2025. gads un Eiro ·
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
2023. gads un Francija · 2025. gads un Francija ·
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
2023. gads un Gregora kalendārs · 2025. gads un Gregora kalendārs ·
Nobela miera prēmija
Nobela miera prēmijas laureāti 1994. gadā — Jāsirs Arafāts, Šimons Peress un Ichaks Rabins Nobela miera prēmija ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
2023. gads un Nobela miera prēmija · 2025. gads un Nobela miera prēmija ·
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
2023. gads un Nobela prēmija ķīmijā · 2025. gads un Nobela prēmija ķīmijā ·
Nobela prēmija ekonomikā
Nobela piemiņas prēmija ekonomikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu ekonomikā, kuru kopš 1969.
2023. gads un Nobela prēmija ekonomikā · 2025. gads un Nobela prēmija ekonomikā ·
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
2023. gads un Nobela prēmija fizikā · 2025. gads un Nobela prēmija fizikā ·
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.
2023. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · 2025. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ·
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
2023. gads un Vācija · 2025. gads un Vācija ·
1. janvāris
1.
1. janvāris un 2023. gads · 1. janvāris un 2025. gads ·
31. maijs
31.
2023. gads un 31. maijs · 2025. gads un 31. maijs ·
8. janvāris
8.
Iepriekš Sarakstā atbildes uz šādiem jautājumiem
- Kas 2023. gads un 2025. gads ir kopīgs
- Kādas ir līdzības 2023. gads un 2025. gads
Salīdzinājums starp 2023. gads un 2025. gads
2023. gads ir 389 attiecības, bet 2025. gads ir 26. Tā kā viņi ir kopīgs 13, Jaccard indekss ir 3.13% = 13 / (389 + 26).
Atsauces
Šis raksts parāda attiecības starp 2023. gads un 2025. gads. Lai piekļūtu katru izstrādājumu, no kuriem tika iegūta informācija, lūdzu, apmeklējiet: